Interesanti.eu https://interesanti.eu Vēlies kļūt par Latvijas veiksmes stāstu? Wed, 10 Oct 2018 16:10:33 +0000 lv-LV hourly 1 https://wordpress.org/?v=4.9.8 Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti https://interesanti.eu/darbinieku-motivacija-mazaja-biznesa/ https://interesanti.eu/darbinieku-motivacija-mazaja-biznesa/#respond Mon, 29 Jan 2018 10:26:07 +0000 http://interesanti.eu/?p=1752 Augsta darbinieku motivācija mazajā biznesā ir vēl svarīgāka nekā lielajos uzņēmumos. Kā mēs noturēsim sev vajadzīgo profesionāli, ja ietekmīgas korporācijas cenšas viņu pārvilināt ar divreiz, pat trīsreiz lielāku algu? Un vai pastāv universāla motivācijas metode, kas der visiem mazajā biznesā strādājošajiem? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Roberts Staltmanis no iliveasiwant.com, kurš ir rūpīgi izpētījis darbinieku […]

The post Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Augsta darbinieku motivācija mazajā biznesā ir vēl svarīgāka nekā lielajos uzņēmumos. Kā mēs noturēsim sev vajadzīgo profesionāli, ja ietekmīgas korporācijas cenšas viņu pārvilināt ar divreiz, pat trīsreiz lielāku algu? Un vai pastāv universāla motivācijas metode, kas der visiem mazajā biznesā strādājošajiem? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Roberts Staltmanis no iliveasiwant.com, kurš ir rūpīgi izpētījis darbinieku motivāciju mazajā biznesā. Šī publikācija tapusi, iedvesmojoties no Roberta nesenās prezentācijas kopstrādes telpās ReStudio, ko apmeklējuši Rīgas mazo uzņēmumu vadītāji no dažādām nozarēm.

Kas notiek, ja darbinieku motivācija ir zema?

Darbinieku motivācija mazajā biznesā - startup sapulceReti kuram mūsdienīgi domājošam pieaugušajam ir šaubas par augstas motivācijas pozitīvo ietekmi uz indivīda un uzņēmuma izaugsmi. Savukārt augstās motivācijas neesamība nenozīmē tikai kādu patīkamu “bonusu” pazušanu. Motivācijas trūkums izraisa virkni nozīmīgu problēmu, no kurām cieš uzņēmuma veiktspēja, ienākumi un reputācija.

  • Pazemināta darba kvalitāte: strādājot negribīgi, veicamajā uzdevumā netiek ieliktas pienācīgas pūles.

  • Toksisks klimats kolektīvā: demotivēti strādājošie mēdz savu negatīvismu izgāzt uz kolēģiem.

  • Neattaisnota darba kavēšana: tiek meklēti iemesli, lai darbā neierastos vai lai nepavadītu tajā pilnu darba dienu.

  • Darbinieku mainība: kad neapmierinātais darbinieks aiziet, uzņēmums ir spiests tērēt laiku un ievērojamus resursus aizvietotāja atrašanai un apmācīšanai.

  • Ilgstoši pazemināts ražīgums: strādājošajiem mainoties vai ilgstoši kavējot darbu, uzņēmums darbojas zem ierastā potenciāla (nespēj saražot ierasto preču apjomu u.tml.).

  • Uzņēmuma vadītājs ir spiests strādāt savu padoto vietā: Roberts Staltmanis savā darbībā sevišķi ievērojis šo problēmu, kas ievērojami bremzē uzņēmuma attīstību.

Latvijas mazo uzņēmumu tipiskākās kļūdas motivēšanā

  1. Laika tērēšana neatrisināmām situācijām: ir bezjēdzīgi motivēt kādu, kurš jūtas līdz sirds dziļumiem nelaimīgs, jo strādā sev nepiemērotā nozarē.

  2. Neaizvietojamo darbinieku pārāk drīza atlaišana: ir muļķīgi justies aizvainotam, kad darbinieks nejūtas motivēts par spīti mūsu labākajiem centieniem (jo patiesībā mēs neesam atraduši pareizo pieeju).

  3. “Atradīšu ideālo darbinieku, un tad domāšu par motivāciju” pieeja: ja meklēsim jaunu darbinieku tādā pašā veidā, kā meklējām tikko atlaisto nepiemēroto, tad nekas neuzlabosies.

Trīs Latvijas uzņēmumu veiksmes stāsti

Darbinieku motivācija mazajā biznesā - inženierijaStarp Roberta Staltmaņa klientiem ir dažādu nozaru uzņēmumi – Taxify, Printify, Gigi bloks, Ziemeļlatvijas mežsaimnieks un citi. Pavisam īsi aplūkosim trīs uzņēmumus, kuri veiksmīgi īstenoja Roberta izstrādātos principus.

Forma 2 ir būvinženieru birojs. Tajā strādā ļoti kvalificēti speciālisti, Pētot darbinieku motivāciju, tika atklāts, ka labākie speciālisti vienmēr vēlas turpināt attīstīties, bet ne vienmēr darba vieta to nodrošina. Uzņēmuma motivācijas sistēma tika veidota, balstoties uz nepārtrauktu vēlmi augt. Darbiniekus vienoja vēlme profesionāli attīstīties un pacelt industrijas latiņu valstī. Uzņēmums darbā sāka pieņemt tikai tos, kuriem izaugsme ir prioritāte. Par izaugsmi tiek diskutēts kā ikdienā, tā svarīgās sanāksmēs.

Steelmaster ražo tērauda kāpnes Skandināvijas luksusa tirgum. Šādas kvalifikācijas speciālistu Latvijā ir maz. Katru gadu starp izglītības iestāžu absolventiem ir vien nedauzi piemēroti. Izpētot darbinieku patieso motivāciju, tika saprasts, ka gan pieredzējušos, gan jaunos darbiniekus vieno vēlme strādāt ar izaicinošiem, interesantiem projektiem. Tika izveidota motivācijas sistēma, kas ļāva vecākajiem speciālistiem uzņemties ļoti sarežģītu produktu izveidi, bet jaunpienācējiem – mazāk sarežģītu un tomēr interesantu produktu radīšanu (jaunie darbinieki gribēja strauju izaugsmi, bet nevēlējās veikt vienveidīgu, monotonu darbu).

Visbeidzot, kādā nelielā privātā skolā bija radušās problēmas ar vadošu darbinieku. Būdams viens no nedaudzajiem speciālistiem Latvijā ar vajadzīgajām prasmēm, viņš aizvien biežāk izmantoja iespējas doties brīvdienās un atvaļinājumos (arī pirms svarīgiem pasākumiem). Iedziļinoties situācijā, kļuva skaidrs, ka viņam svarīga ir stabilā, “siltā” amata vieta, nevis skolas izaugsme. Parunājot ar darbinieku, viņam kļuva skaidrs, ka viņš nevēlas attīstīties un labāk turpinās savas darba gaitas citā, mierīgākā darba vietā. Reizēm labākais veids motivēt darbinieku ir palīdzēt saprast, vai viņš vispār ir īstajā vietā.

Četri motivācijas kvadranti

Kāpēc visus nevar motivēt vienādi?

Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti

Kā panākt, lai ideālais darbinieks starp desmit alternatīvām nevilcinoties izvēlas mūsu mazo uzņēmumu? Mums ir jāizprot šīs personas vajadzības un uz to bāzes jāveido amata specifikācija. Ja savus speciālistus izpratīsim vismaz tikpat labi kā izprotam savus klientus, tad varēsim savā mazajā biznesā piesaistīt un noturēt vislabākos profesionāļus.

Neviens saprātīgs uzņēmējs piecas reizes pēc kārtas neveidos reklāmas kampaņu, kas izrādījusies neefektīva. Tāpat arī – ja darbinieks vēlas strauju izaugsmi, nav jēgas viņam piedāvāt stabilitāti un drošību jeb reklamēt viņam savu pasaules skatījumu. Turklāt, pēc konkrēta atalgojuma līmeņa sasniegšanas papildus atalgojums vairs nav tik ļoti motivējošs kā citi, nemateriāli faktori.

Četri motivācijas kvadranti ļauj saprast – kāda motivācija ir vajadzīga atbilstošajam darbiniekam. Kvadranti balstās uz divām asīm. Horizontālā ass atspoguļo virzību uz nākotnes sasniegumiem vai motivācijas smelšanos pagatnes pieredzē un paradumos. Vertikālā ass nodala vēlmi sasniegt savus personīgos mērķus un vēlmi strādāt kopīgam labumam. Katram no kvadrantiem piemīt divi no šiem četriem raksturojošajiem lielumiem.

Sasniedzēju kvadrants

Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti. Sasniegumu kvadrants.

Uz sasniegumiem tendētie cilvēki (“Es” + “Nākotne”) iemieso uzņēmēja ideālu ASV. “Es rīkojos, es uzņemos risku, tāpēc esmu pelnījis baudīt sava darba augļus.”

Lai motivētu sasniedzējus, viņiem skaidri jāsaredz izaugsmes kāpnes. Un jāsaprot – ja izdosies sasniegt specifisku, iepriekš formulētu rezultātu, tad par to pienāksies specifisks atalgojums (piemēram, paaugstinājums uz konkrētu amatu). Uzņēmumā Steelmaster vienai profesijai izveidotas četras amata pakāpes, un ir definēts – kas jāizdara, lai no zemākas pakāpes paceltos uz augstāku.

Lielajās korporācijās šīs karjeras izaugsmes kāpnes mēdz būt lēnas. Tādēļ mazajiem uzņēmumiem ir priekšrocība, jo tie spēj ātrāk pielāgoties.

Sistēmas cilvēku kvadrants

Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti. Sistēmas kvadrantsUz sistēmas izveidi un lietošanu noskaņotie cilvēki (“Mēs” + “Pagātne”) var likt atcerēties padomju plānveida ekonomiku. “Mēs šādi darām jau 20 gadus, un rezultāti visu laiku bijuši ļoti labi.”

Sistēmas ļoti efektīvi darbojas, piemēram, noliktavās, kur nepieciešams neskaitāmas reizes atkārtot to pašu darbību, vai grāmatvedībā un valsts iestādēs. Diemžēl tieši šādu nozaru pārstāvji ir visneaizsargātākie pret gaidāmo mākslīgā intelekta un robotizācijas revolūciju.

Sistēmas cilvēkiem ļoti svarīga ir stabilitāte, “tīrā” alga un veselības apdrošināšana. Viņi arī ir tie, kuri darbavietās svin savas dzimšanas dienas un brīvajā laikā labprāt organizē pasākumus kopā ar kolēģiem (šādi izpaužas “Mēs” aspekts).

Vizionāru kvadrants

Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti. Vizionāru kvadrants.Vizionāri ir uz lieliem mērogiem, uz pasauli orientēti cilvēki (“Mēs” + “Nākotne”). “Es sevi pierādīju un guvu panākumus, bet tagad es glābšu pasauli.”

Par vizionāriem var kļūt tie, kuri Sasniedzēju kvadrantā ir piepildījuši visaugstākos mērķus. Vēl cits gadījums ir tad, kad persona ir piedzimusi ļoti turīgā ģimenē un jau kopš jaunības var atļauties domāt par labdarību, politiku un pasaules uzlabošanu.

Lai motivētu mūsu uzņēmumā strādājošus vizionārus, viņiem jāpiedāvā iespēja darīt pasauli labāku un darboties lielos mērogos.

Spēka cilvēku kvadrants

Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti. Spēka kvadrants.Spēka cilvēki mēdz būt vislabākie speciālisti valstī (“Es” + “Pagātne”). “Esmu sasniedzis maksimālos panākumus un labāk par visiem zinu, kā kas jādara.”

Šie cilvēki bieži ir starp augstskolu cienījamākajiem pasniedzējiem. Viņi ir lieliski, pat neaizvietojami speciālisti. Lai viņus motivētu, jāpiedāvā kāds izaicinājums, kuru spēj paveikt vien nedaudzi.

Steelmaster vecākie speciālisti ir lielisks šī kvadranta piemērs. Viņi ir labākie eksperti valsti, kurus motivē izaicinoši projekti.

Nākamie soļi mazā biznesa darbinieku motivācijā

Papildus par četriem kvadrantiem ir iespējams uzzināt Roberta Staltmaņa mājaslapā. Tāpat Roberts piedāvā arī koncentrētus kursus, kuros tiek noteikta uzņēmumu darbinieku motivācija un sniegti praktiski ieteikumi.

Kā jau redzējām, darbinieku motivācija mazajā biznesā ir būtisks panākumu faktors. Pie neprasmīga menedžmenta tas var kļūt par iemeslu uzņēmuma bojāejai. Savukārt profesionāla vadības rīcība var padarīt mazo uzņēmumu par vienu no jomas līderiem. Lai gūtu ieskatu savu darbinieku domāšanā un prioritātēs, sāksim ar kopēju kafijas iedzeršanu un neformālām viens pret vienu pārrunām. Iespējams, tieši to mūsu darbinieki jau sen ir gaidījuši.

The post Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/darbinieku-motivacija-mazaja-biznesa/feed/ 0
Līga Bernāte – kad ekrāns bērnu apzog, nevis bagātina https://interesanti.eu/liga-bernate/ https://interesanti.eu/liga-bernate/#respond Sun, 21 Jan 2018 10:00:27 +0000 http://interesanti.eu/?p=1746 Līga Bernāte ir klīniskā psiholoģe un psihoterapeite, specializējusies bērnu attīstības jautājumos. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu ar psihologa kvalifikāciju. Studējusi arī Baltijas Psihoorganiskās analīzes institūtā un Berlīnes Institute for Trauma Therapy. Apguvusi Smilšu spēļu terapijas metodi un Theraplay. Pie viņas visbiežāk griežas vecāki, kuri norūpējušies par bērna uzvedību vai emocionālo labsajūtu, kā arī pieaugšie dažādās […]

The post Līga Bernāte – kad ekrāns bērnu apzog, nevis bagātina appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Līga Bernāte ir klīniskā psiholoģe un psihoterapeite, specializējusies bērnu attīstības jautājumos. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu ar psihologa kvalifikāciju. Studējusi arī Baltijas Psihoorganiskās analīzes institūtā un Berlīnes Institute for Trauma Therapy. Apguvusi Smilšu spēļu terapijas metodi un Theraplay. Pie viņas visbiežāk griežas vecāki, kuri norūpējušies par bērna uzvedību vai emocionālo labsajūtu, kā arī pieaugšie dažādās dzīves krīzes situācijās.

 

Kāpēc būtu jāuztraucas par to, ka bērni daudz laika pavada pie ekrāniem?

Tehnoloģiju dēļ mēs zaudējam gan laiku, gan spēju koncentrēties.


Pētījumi liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā cilvēku spēja koncentrēties ir samazinājusies par 40%.
Click To Tweet


Daži vecāki naivi saka: “Manam bērnam nav grūtību koncentrēties, jo viņš var ilgstoši spēlēt datorspēles vai citādi lietot datoru.” Taču virtuālā vide ir veidota, lai piesaistītu uzmanību. Bērnam nav jāpiepūlē sava griba un motivācija, lai koncentrētos. Ja viņam kaut kas ir apnicis, pastāv neskaitāmas iespējas interneta vidē darīt kaut ko citu interesantu.

Tas ir pretēji normālam mācību procesam, kurš ne vienmēr ir aizraujošs, ar apbalvojumiem. Pat ja skolā izmantojam modernākos materiālus, mācību process nebūs tik interesants kā spēļu spēlēšana vai izklaidējošu video skatīšanās.

Vai zinātnieki ir spējuši izskaidrot ekrānu negatīvo ietekmi uz bērniem?

Personības attīstībā paši svarīgākie ir pirmie dzīves gadi, kad bērns visstraujāk mācās un kad visvarīgākās ir attiecības ar vecākiem un citiem cilvēkiem. Uzmanības formēšanā ir divi īpaši svarīgi vecumi: 3 – 6 gadu vecums un pusaudžu gadi. 3 – 6 gadu vecumā attīstās un nobriest smadzeņu centri, kas atbild par uzmanību. Tā nu gadījies, ka tieši šajā laikā bērni iegūst pirmās tehnoloģijas no saviem ģimenes locekļiem.


Ja bērni pārāk daudz laika pavada pie ekrāniem, daļa smadzeņu centru tiek aizlaisti postā.
Click To Tweet


Otrais attīstības lēciens ir pusaudža gados, kad arī ir liels risks daudz laika pavadīt pie ekrāniem.

Aktuālie pētījumi liecina, ka mācībās un karjerā lielākos panākumus gūst cilvēki ar labām lasīšanas prasmēm. Tās daudz labāk apgūt no grāmatām, nekā no ekrāniem. Lasot tekstu, ir jāspēj sekot sižeta līnijai, koncentrēt uzmanību un saprast lasīto. To nevar iemācīties, ‘’pārskrienot’’ pāri tekstam ekrānā. Savukārt otra svarīgā prasme ir spēja socializēties. To var attīstīt, esot kopā ar dzīviem cilvēkiem.

Varbūt pārmērīgi ierobežojumi samazinās bērna konkurētspēju ar tehnoloģijām piesātinātajā pasaulē?

Viena lieta ir, ja kāds pusaudzis aizrāvies par programmēšanu. Pavisam kas cits, ja viņš pavada laiku čatojot un skaties izklaidējošus video. Vairums pusaudžu uzskatāmi par patērētājiem, nevis jaunu produktu radītājiem. Lai programmētu vai citādi radītu jaunas vērtības, nepieciešamas matemātikas zināšanas un citas prasmes. Nepietiek ar spēju vilkt pirkstu pa ekrānu.

Ir dzirdēts, ka Apple, Microsoft un tamlīdzīgu kompāniju vadības pārstāvji stingri limitē tehnoloģiju lietošanu saviem bērniem…

Es arī esmu par to lasījusi. Šo ietekmīgo cilvēku bērni apmeklējot skolas, kurās ir ierobežota piekļuve datoriem. Domāju, viņi saprot tehnoloģiju pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi un viņiem ir vēlme, lai pašu bērns attīstītos kā daudzpusīga personība ar savu vērtību sistēmu un spēju dzīvot starp cilvēkiem.

Kā praktiski izpaužas zaudējumi komunikācijas prasmēs, ja ir ieradums komunicēt elektroniski?

Elektroniskā saziņā parasti notiek čatos. Ja man nepatīk otra cilvēka teiktais, varu aiziet offline vai pēc vairākām stundām uzrakstīt: “Tu mani pārprati!” Savukārt dzīvē jāmācās uzreiz reaģēt uz sarunu biedra dusmām, bēdām vai aizvainojumu. Jāprot atvainoties un izrādīt empātiju. Tas trenē prasmi atrisināt sarežģītas situācijas. Ja cilvēks grib būt līderis, dibināt uzņēmumu vai gūt cita veida panākumus īstajā dzīvē, nepieciešamas labas komunikācijas prasmes. Tās dod priekšrocību konkurences cīņā.

Ko varat novēlēt mūsu lasītājiem?

Pirms dāvināt bērnam ierīci vai atļaut viņam to lietot, pajautājiet – vai tiešām to vajag? Ja sešgadniekam nopērk jaunāko planšeti, tā drīzāk ir vecāka pašapliecināšanās. Iespējams, vecāks grib apmierināt savu ego vai grib iegūt vairāk laika, kad bērns ir ar kaut ko nodarbināts. Novēlu atrast laiku, lai būtu patiesās un nesteidzīgās attiecībās ar līdzcilvēkiem un jo īpaši saviem bērniem, lai gūtu prieku no būšanas kopā.

Paldies par interviju!

 

Lasītāj! Kāds ir Tavs viedoklis par tēmu – cik ilgi bērniem būtu jāpavada laiks pie ekrāniem? Ieraksti to komentārā un dalies ar publikāciju sociālajos tīklos!

The post Līga Bernāte – kad ekrāns bērnu apzog, nevis bagātina appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/liga-bernate/feed/ 0
Uzmanības ekonomikā valūta esam mēs, tehnoloģiju lietotāji https://interesanti.eu/uzmanibas-ekonomika-valuta-esam-mes/ https://interesanti.eu/uzmanibas-ekonomika-valuta-esam-mes/#respond Sun, 14 Jan 2018 12:36:23 +0000 http://interesanti.eu/?p=1735 Deivids Brauns (David Braun) ir godalgots ekstrēmo sporta veidu sportists, uzņēmējs, lietotāju pieredzes (UI/UX) dizaineris un mentors. Bērnībā dzīvojis Kenijā, viņš ieguvis mīlestību pret skriešanu, kas materializējusies skrējēju sociālajā platformā DASHR. Šī aplikācija analizē katra lietotāja skriešanu un piedāvā komunicēt ar citiem skrējējiem vai iesaistīties skriešanas pasākumos, kas atrodas netālu un ir līdzīgā grūtības pakāpē. […]

The post Uzmanības ekonomikā valūta esam mēs, tehnoloģiju lietotāji appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Deivids Brauns (David Braun) ir godalgots ekstrēmo sporta veidu sportists, uzņēmējs, lietotāju pieredzes (UI/UX) dizaineris un mentors. Bērnībā dzīvojis Kenijā, viņš ieguvis mīlestību pret skriešanu, kas materializējusies skrējēju sociālajā platformā DASHR. Šī aplikācija analizē katra lietotāja skriešanu un piedāvā komunicēt ar citiem skrējējiem vai iesaistīties skriešanas pasākumos, kas atrodas netālu un ir līdzīgā grūtības pakāpē. Lielu daļu sava laika Deivids veltī, palīdzot jauniem uzņēmējiem.

 

Kāds ir jūsu vēstījums pasaulei?

Mūsu digitālajā pasaulē ir daudz uzmanības novērsēju. Mēs dzīvojam uzmanības ekonomikā (attention economy), kur produkti ir veidoti, lai lietotājs tiem veltītu iespējami daudz laika. Tādēļ nepietiek laika, kuru veltīt sev pašam. Tas izraisa stresu, nemieru un depresiju, kā arī ierobežo produktivitāti. Šo problēmu risinājumu piedāvā biohakings (biohacking). Trīs tā vērtīgākie elementi ir regulāra vingrošana, uzmanības pievēršana miega kvalitātei, kā arī apzinātības un meditācijas praktizēšana.

Vai šajā sfērā pamanāmus panākumus var gūt ikviens – arī tāds, kurš nav veltījis dzīvi šīm lietām?

Jā, tas ir iespējams. Ir viens elpošanas vingrinājums, kas man deva gandrīz supercilvēka spējas. Vingrinājuma dēļ es ne tikai varēju trīskāršot laiku, kuru varu pavadīt ar aizturētu elpu, bet varēju arī divkāršot piepumpēšanās reižu skaitu (es piepumpējos cik daudz vien varēju, tad veicu vingrinājumu, un uzreiz pēc tam piepumpējos atkal, šoreiz – divreiz vairāk reižu nekā pirms brīža).

Jūs esat stāstījis par to, kā tehnoloģiju lietošana izraisa depresiju un citas problēmas. Bet cilvēks taču pieņem izvēli šīs tehnoloģijas lietot! Varbūt viņš saņem to, ko ir pelnījis?

Es nesaku, ka tehnoloģiju lietošana pati par sevi ir slikta, jo es pats tās daudz izmantoju. Mans vēstījums ir par balansa atrašanu, novēršot to, ka tehnoloģijas pārņem kontroli pār cilvēka dzīvi. Taču daudzas mūsu lietotās aplikācijas un produkti ir veidoti ar mērķi izmantot mūsu uzmanības ilgumu.


Uzmanības ekonomikā (attention economy) cilvēku uzmanība ir valūta, un produkti par to sacenšas.
Click To Tweet


Pie tam produktiem šajā ziņā ir labi panākumi, jo tie izmanto psiholoģiskās tehnikas. Ja vien nav ļoti stiprs gribasspēks, vienā brīdī tiek zaudēta kontrole pār tehnoloģiju lietošanu.

Ko varat rekomendēt mūsu lasītājiem ikdienas dzīves uzlabošanā?

Vispirms jāgrib dzīvi uzlabot, tad jāizvēlas konkrēta sfēra, un tad jāizvēlas piemērota tehnika. Pirmais solis – saprotot, ka paradums veidojas 30 dienas, jāizmanto no spēlēm aizgūtas (gamification) tehnikas. Piemēram, atkārtot labo lietu katru dienu un atzīmēt to kalendārā, lai būtu vēlme nepārtraukt šo panākumu ķēdi. Otrais solis – lietot mikro paradumus. Piemēram, ja grib ir noskriet 5 kilometrus katru dienu, par mērķi jāizvirza skriešanas kurpju uzģērbšana (jo ar tām kājās skriešana šķitīs dabiskāka). Un trešais solis – izmantot atskaites partneru palīdzību. Tie ir cilvēki, kuru priekšā esmu atbildīgs par to, vai pieturos pie sava mērķa īstenošanas.

Paldies par interviju!

The post Uzmanības ekonomikā valūta esam mēs, tehnoloģiju lietotāji appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/uzmanibas-ekonomika-valuta-esam-mes/feed/ 0
Vai robotiem reiz būs dvēsele? Budistu mūka skatījums https://interesanti.eu/vai-robotiem-bus-dvesele/ https://interesanti.eu/vai-robotiem-bus-dvesele/#respond Sun, 07 Jan 2018 10:00:10 +0000 http://interesanti.eu/?p=1731 Džons Paramai Danisaro (John Paramai Dhanissaro) dzimis Taizemes galvaspilsētā Bangkokā. Studējis datorinženieriju, iegūstot bakalaura grādu Čulalongkornas Universitātē (Chulalongkorn University) un maģistra grādu Āzijas Tehnoloģiju institūtā. Savukārt Norvēģijā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu telematikā. Kopš iedvesmojošas tikšanās ar Dhammakaya tempļa abatu 2005. gadā Džons Paramai sācis iesaistīties ar meditāciju saistītos projektos. Viņš tos atbalstījis, programmējot tiešsaistes platformu […]

The post Vai robotiem reiz būs dvēsele? Budistu mūka skatījums appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Džons Paramai Danisaro (John Paramai Dhanissaro) dzimis Taizemes galvaspilsētā Bangkokā. Studējis datorinženieriju, iegūstot bakalaura grādu Čulalongkornas Universitātē (Chulalongkorn University) un maģistra grādu Āzijas Tehnoloģiju institūtā. Savukārt Norvēģijā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu telematikā.

Kopš iedvesmojošas tikšanās ar Dhammakaya tempļa abatu 2005. gadā Džons Paramai sācis iesaistīties ar meditāciju saistītos projektos. Viņš tos atbalstījis, programmējot tiešsaistes platformu – meditācijas pakalpojumu, kas 120 000 cilvēku no visas pasaules ir palīdzējis balansēt savu dzīvi. 2008. gadā viņš iesvētīts par Terevadas budistu mūku Dammakaijas (Dhammakaya) templī Taizemē. Kopš tā laika viņš ir apciemojis 52 valstis, mācot cilvēkiem meditāciju.

 

Kādas ir jūsu bažas saistībā ar mākslīgo intelektu?

Tiem, kuri lieto un rada mākslīgo intelektu, nav morālo vadlīniju. Ja mākslīgais intelekts nokļūs sliktu cilvēku rokās, tas izraisīs lielu haosu. Savukārt, ja tas nokļūs labu cilvēku rokās, sabiedrība saņems lielus ieguvumus.

Līdz šim jaunās tehnoloģijas ir bieži izmantotas, lai valdības varētu palielināt savu ietekmi.

Es piekrītu.


Tomēr tehnoloģijas ir kaut kas neitrāls un dabīgs. No lietotāja ir atkarīgs – vai tās tiks izmantotas, lai radītu labklājību citiem vai arī lai manipulētu ar citiem.
Click To Tweet


Ko mēs jau šodien praktiski varam darīt, lai ievirzītu šo kustību pareizā virzienā?

Šī iemesla dēļ es mācu cilvēkiem meditēt. Kad jūs meditējat, prāts kļūst skaidrāks. Palielinās iespēja saprātīgi rīkoties. Esmu mācījis meditāciju dažādos uzņēmumos, organizācijās un valdības iestādēs. Es ceru, ka tas radīs vairāk miera sabiedrībā.

Kādas vēl šobrīd ir aktualitātes?

Dažas mākslīgā intelekta formas ir ienākušas mūsu dzīvē jau pirms vairākiem gadiem. Tā nav jauna parādība. Tomēr jauna parādība ir mašīnu mācīšanās – kad tās mācās, lai kļūtu inteliģentākas. Mašīnu mācīšanās ir jāpārrauga. Šobrīd to izmanto dažādām vienkāršām lietām. Diemžēl ir gadījumi, kad to izmanto, lai atpazītu sejas un šantažētu cilvēkus. Pašlaik mēs esam ļoti tālu no tā brīža, kad mašīnas spētu iekarot pasauli. Es ticu – ja programmētāji trenētos, lai iemantotu mieru, sabiedrība no tā daudz iegūtu.

Vai mēs kādreiz spēsim radīt mākslīgu būtni ar dvēseli?

Es ticu, ka mēs spēsim radīt kaut ko ļoti tuvu tam, taču ne pilnībā. Dvēsele ir dāvana no visuma. To nevar radīt mākslīgi. Pat ja mēs radītu būtnes, kuras ļoti līdzinās cilvēkiem, mēs nepriecātos par iespēju dzīvot blakus robotiem.

Paldies par interviju!

The post Vai robotiem reiz būs dvēsele? Budistu mūka skatījums appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/vai-robotiem-bus-dvesele/feed/ 0
Vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem? https://interesanti.eu/vai-maksligais-intelekts-atnems-darbu-cilvekiem/ https://interesanti.eu/vai-maksligais-intelekts-atnems-darbu-cilvekiem/#respond Sun, 10 Dec 2017 16:00:29 +0000 http://interesanti.eu/?p=1700 Īmons Kerijs (Eamonn Carey) darbojas tehnoloģiju industrijā jau 20 gadus. Viņš ir dibinājis vairākas kompānijas. Pēdējos sešus gadus darbojas kā Eņģeļu investors (Angel investor). Īmons ir arī valdes loceklis Igaunijas mākslīgā intelekta uzņēmumā “Lingvist,” kurš māca valodas un palīdz cilvēkiem mācīties ātrāk. Tāpat Īmons ir investējis mākslīgā intelekta uzņēmumos, kas pētī cilvēka garšas paleti (lai […]

The post Vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem? appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Īmons Kerijs (Eamonn Carey) darbojas tehnoloģiju industrijā jau 20 gadus. Viņš ir dibinājis vairākas kompānijas. Pēdējos sešus gadus darbojas kā Eņģeļu investors (Angel investor). Īmons ir arī valdes loceklis Igaunijas mākslīgā intelekta uzņēmumā “Lingvist,” kurš māca valodas un palīdz cilvēkiem mācīties ātrāk. Tāpat Īmons ir investējis mākslīgā intelekta uzņēmumos, kas pētī cilvēka garšas paleti (lai nodrošinātu, ka ēdiens garšo labi). Intervijā ar Īmonu centos noskaidrot – vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem, kas būtu jāmaina izglītības sistēmā un kāds būtu iespējami labākais ekonomiskais scenārijs mākslīgā intelekta pielietošanai.

Vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem vai radīs jaunas darbavietas?

Ja skatāmies uz tādām nozarēm kā klientu apkalpošana, kravu pārvadājumi vai darbs noliktavās, tad “Amazon,” “Tesla,” “Uber” un citas kompānijas tur jau ievieš mākslīgo intelektu. Vispirms mākslīgais intelekts uzlabos pašreizējos darbus, palīdzot cilvēkiem.

Iepriekšējā industriālā revolūcija palielināja valstu IKP, radot daudzas darbavietas un jaunas iespējas. Nākamajos 10 – 20 gados mūs sagaida lielas izmaiņas. Daudzi amati vairs neeksistēs ierastajā formātā. Daļai sabiedrības tā ir biedējoša ideja. Tomēr tas nenotiks ļoti drīz.


Paies 5 – 10 gadi, līdz sāks izmantot mākslīgā intelekta vadītās kravas automašīnas.
Click To Tweet


Vēl ilgāks laiks paies, kamēr mākslīgais intelekts varēs aizvietot skolotājus un līdzīgu profesiju pārstāvjus.

Valdībai laicīgi jāsāk domāt – kas notiks ar kravas automašīnu šoferiem, kad parādīsies pašbraucošās automašīnas? Kas notiks ar radiologiem slimnīcās? Un ar daudzu citu profesiju pārstāvjiem. Tomēr mana pārliecība ir – tehnoloģijas cilvēkiem palīdzēs, nevis aizstās visus (liekot viņiem dzīvot uz ielas).

Vai mākslīgais intelekts ļaus lielākam cilvēku skaitam izpausties radošās profesijās?

Es tā ceru. Ja mēs samazinām nepieciešamību veikt nepatīkamus uzdevumus, radīsies vairāk laika veikt interesantus darbus.


Ja mēs atradīsim veidu, kā aplikt mākslīgo intelektu un robotus ar nodokļiem un izmaksāt šo naudu bezdarbniekiem, tad daudz vairāk cilvēkiem radīsies iespēja rakstīt grāmatas, komponēt mūziku, profesionāli nodarboties ar sportu…
Click To Tweet


Kāds būtu labākais iespējamais scenārijs ekonomikas ziņā?

Lai gan situācija dažādās valstīs atšķiras, labākais iespējamais scenārijs būtu pamata universālā ienākuma (basic universal income) ieviešana. Tā ir naudas summa, kuru maksātu visiem iedzīvotājiem – gan nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem. Līdzekļus tam gūtu, apliekot ar nodokļiem mākslīgo intelektu, lai bezdarbnieki varētu dzīvot jēgpilnu un produktīvu dzīvi. Tam gan ir nepieciešama liela politiskā griba. Pamata universālo ienākumu nesen izmēģināja Somijā. Dažiem tas nav nepieciešams, jo viņi gūst ienākumus, piemēram, no Bitcoin. Savukārt citiem ļoti noder šī nauda.

Kas būtu jāmaina izglītības sistēmā, lai jauniešus sagatavotu reālajai pasaulei?

Pastāv plašs lauks uzlabojumiem. Daudzas universitātes iedrošina savus studentus uzsākt uzņēmējdarbību. Tāpat arī aicina vieslektorus, kas stāsta par jaunām nozarēm, tirgiem un idejām. Diemžēl vidusskolās mācību programma mēdz būt novecojusi. Tā būtu jāmaina, pamatojoties uz darba tirgus prasībām.

Pirms neilga laika bija sabiedriska kustība, kas mudināja ikvienu apgūt programmēšanu. Tomēr pēc desmit gadiem mēs varēsim prasīt savam robotam, lai tas mūsu vietā izveido mums nepieciešamu aplikāciju. Tādēļ drīz vien programmēšanas prasmes vairs nebūs tik nozīmīgas.

Daļa varas pārstāvju Latvijā ir vai nu seniori, vai arī cilvēki, kas ne visai daudz lieto tehnoloģijas…

Valdības visā pasaulē saprot, ka ar katru gadu pasaule mainās aizvien ātrāk. Tās strādā pie tādiem jautājumiem kā kriptovalūtas, mākslīgais intelekts un citi. Valdībām nepieciešams iesaistīties diskusijās un sadarboties ar attiecīgo jomu pārstāvjiem. Parasti valdībām ir griba rīkoties pareizi, bet tās pieņem padomus no šaurām personu grupām. Tāpat arī prese mēdz negatīvā gaismā atspoguļot mākslīgu intelektu un citas tehnoloģijas. Tāpēc bija lieliski, ka Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās “Digital Freedom Festival” atklāšanā.

Vai ir vēl kas, ko vēlaties pateikt mūsu lasītājiem?

Nesens pētījums parādīja, ka gan radiologi, gan mākslīgais intelekts, analizējot pacientu datus, pieļauj kļūdas apmēram 3% – 3,5% gadījumu. Bet, kad ārsts un mākslīgais intelekts datus analizē kopā, kļūda ir retāk par vienu procentu. Lai gan par daudz ko šajā sfērā nepieciešams diskutēt, minētais piemērs liecina, ka mākslīgais intelekts var sniegt lielu labumu sabiedrībai.

Paldies par interviju!

 

Paldies, ka izlasīji manu interviju ar Īmonu Keriju. Kāds ir Tavs viedoklis par to, vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem? Ja nu jautājums ir drīzāk par “KAD,” nevis “VAI”? Atstāj komentāru un dalies ar šo rakstu sociālajos tīklos!

Publikācijā paustais viedoklis atspoguļo intervētās personas sacīto un var nesakrist ar maniem personiskajiem uzskatiem.

The post Vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem? appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/vai-maksligais-intelekts-atnems-darbu-cilvekiem/feed/ 0
Mākslīgais intelekts – sākums iznīcībai vai uzplaukumam? https://interesanti.eu/maksligais-intelekts-iznicibai-vai-uzplaukumam/ https://interesanti.eu/maksligais-intelekts-iznicibai-vai-uzplaukumam/#respond Sat, 02 Dec 2017 22:16:51 +0000 http://interesanti.eu/?p=1692 Vasko Pedro (Vasco Pedro) ir līdzdibinātājs un vadītājs (CEO) kompānijā “Unbabel.” Šis uzņēmums nojauc valodu barjeras starp kompānijām un to klientiem, apvienojot mākslīgo intelektu un globālu tulkotāju tīklu. Tādējādi plašos mērogos tiek nodrošināti reāllaika tulkojumi, kas kvalitātes ziņā pielīdzinām cilvēku veiktajiem. Nācis no Portugāles pilsētas Lisabonas, Vasko strādājis kā pētnieks un ieguvis fizikas doktora grādu […]

The post Mākslīgais intelekts – sākums iznīcībai vai uzplaukumam? appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Vasko Pedro (Vasco Pedro) ir līdzdibinātājs un vadītājs (CEO) kompānijā “Unbabel.” Šis uzņēmums nojauc valodu barjeras starp kompānijām un to klientiem, apvienojot mākslīgo intelektu un globālu tulkotāju tīklu. Tādējādi plašos mērogos tiek nodrošināti reāllaika tulkojumi, kas kvalitātes ziņā pielīdzinām cilvēku veiktajiem. Nācis no Portugāles pilsētas Lisabonas, Vasko strādājis kā pētnieks un ieguvis fizikas doktora grādu Valodas tehnoloģiju nozarē Kārnegī Melona Universitātē (Carnegie Mellon University) Pitsburgā, ASV. Kopš 2013. gada viņš vada “Unbabel” un ir piesaistījis uzņēmumam finansējumu 8 miljonu dolāru apmērā.

 

Daudzas tehnoloģijas drīz vien pēc to izgudrošanas tikušas izmantotas iznīcībai un karam. Kas jums liek domāt, ka šoreiz – attiecībā uz mākslīgo intelektu – būs citādāk?

Nav nekāda garanta, ka šīs jaunās tehnoloģijas tiks izmantotas labiem mērķiem. Viss atkarīgs no tā, kā mēs izvēlamies tās lietot. Teju ikviens tehnoloģisks sasniegums ticis izmantots karošanai – vai pat radīts ar šādu mērķi. Mums ir atombumba, bet ir arī atomenerģija. Tāpat arī GPS un mobilie tālruņi sākotnēji izmantoti militārajā sfērā, bet tagad tie tiek lietoti daudzām labām lietām.


Mākslīgais intelekts tiks izmantots kara vajadzībām (ja vien tas nenotiek jau šobrīd), bet no mums ir atkarīgs, vai lietosim to arī par labu cilvēcei.
Click To Tweet


Ne jau tehnoloģijā ir problēma. Problēma ir mūsos pašos.

Kas noteiks to, vai pieņemsim pareizos lēmums par mākslīgā intelekta lietošanu?

Manuprāt, vairums sliktu lēmumu nāk no informācijas trūkuma, empātijas trūkuma vai arī no abiem reizē. Ja mums būs pieeja lielākam informācijas daudzumam un plašākai pieredzei, tas nodrošinās veiksmīgāku komunikāciju, kura izraisīs dziļāku empātiju pret citiem cilvēkiem, kas savukārt novedīs pie humānākiem lēmumiem.


Jo vairāk tehnoloģijas palīdzēs lēmumu pieņemšanā, jo labākus lēmumus varam veikt.
Click To Tweet


Vai ir iespējams, ka nākotnē mūsos būs ievietots tik daudz tehnoloģijas, ka mēs vairs nebūsim “īsti” cilvēki?

Kāda ir “īsta” cilvēka definīcija? Vai persona bez rokām vai kājām nav “īsts” cilvēks? Fiziskajā ziņā šī definīcija ir diezgan vaļīga. Garīgajā ziņā mēs varam runāt par uztveri, prātu un mērķi. Manuprāt, kad mēs uzlabojam savus ķermeņus un prātus, tie joprojām paliek mūsu ķermeņi un prāti. Tiklīdz neiespējamais kļūst iespējams, mēs sākam to pieņemt un vēlreiz skatīties uz priekšu. Piemēram, pirms 20 gadiem Google meklēšana bija augstākā līmeņa mākslīgais intelekts! Taču, kad esam kaut ko sasnieguši, tas pārstāj būt par “mākslīgo intelektu” un kļūst par “vienkārši tehnoloģiju.” Mērķis aizvien virzās uz priekšu, un tāpat būs arī tad, kad mēs saplūdīsim ar tehnoloģijām. Arī nākotnē mums būs šādas diskusijas. Taču tad tas, ko mēs šobrīd uzskatām kā “neīstu cilvēku,” būs kļuvis tik dabīgs, ka mēs uztrauksimies par pavisam citām gaidāmajām lietām.

Vai mēs reiz radīsim tik advancētus robotus vai mākslīgo intelektu, ka nebūs citas iespējas kā vien atzīt tos par līdzvērtīgiem mūsu cilvēcībai?

Tas ir labs jautājums, uz ko grūti atbildēt. Lai radītu kaut ko tik advancētu, mums ir jāsaprot pašiem par sevi vairāk, nekā mēs šobrīd saprotam. Piemēram – kā patiesībā strādā mūsu uztvere un apziņa? Kamēr mēs neesam pilnveidojuši savas zināšanas, tik advancētu tehnoloģiju izveide būs ļoti grūta.


Kad būsim radījuši sistēmas, kas būs tikpat sarežģītas kā cilvēki, viņi mums arī šķitīs kā cilvēki, un būs grūti viņus par tādiem neatzīt.
Click To Tweet


Jāatceras gan, ka mēs kā suga esam radījuši verdzību. To savulaik attaisnoja ar ideju, ka dažas rases ir mazāk vērtīgas. Tā tik tiešām ir muļķīga un ļoti kaitīga ideja. Tomēr nākotnē daļa sabiedrības varētu pretoties “patiesās inteliģences” (“true intelligence”) atzīšanai (ja un kad būsim radījuši to tādā formā, kas līdzinās cilvēkiem). Tam par iemeslu būs acīmredzamas priekšrocības, izmantojot “patieso inteliģenci” kā darbaspēku. Bet būs laiks, kad mums vajadzēs to atzīt.

Vai var būt, ka gan E. Maskam, gan M. Zakenbergam ir taisnība, tikai katrs no viņiem redz lietas no atšķirīgas perspektīvas?

Iespējams. Manuprāt, Masks tic “uzlaboto cilvēku” (“augmented human”) scenārijam, kamēr Zakenbergs iztēlojies, ka neatkarīgs mākslīgais intelekts ir pozitīva lieta pati par sevi. Mēs tik tikko sākam izprast, kas varētu notikt tuvākajos 100 gados. Pilnīgas izpratnes par to šobrīd droši vien nav nevienam. Tomēr šķiet, ka Masks paredz spēcīga mākslīgā intelekta izveidi drīzāk, nekā tas patiesībā notiks. Dažas no lietām, par ko viņš uztraucas, tuvākajā laikā nav sagaidāmas. Tādēļ par to uztraukties šķiet pārsteidzīgi. Tomēr šīs bažas ir saprātīgas.

Paldies par interviju!

 

Paldies, ka izlasīji manu interviju ar Vasko Pedro. Kāds ir Tavs viedoklis par mākslīgā intelekta attīstību? Vai mums vajadzētu uztraukties par pašbraucošajām mašīnām, ārstiem – robotiem un cilvēku saplūšanu ar tehnoloģijām? Varbūt uztraukties ir pāragri? Atstāj komentāru un dalies ar šo rakstu sociālajos tīklos!

Publikācijā paustais viedoklis atspoguļo intervētās personas sacīto un var nesakrist ar maniem personiskajiem uzskatiem.

Ieskats Vasko uzņēmuma “Unbabel” veiktajā tulkošanā

 

“Tesla” dibinātāja Elona Maska nākotnes plāni

 

“Facebook” dibinātāja Marka Zukenberga nākotnes plāni

 

Maska un Zukenberga viedokļu sadursme par mākslīgo intelektu

The post Mākslīgais intelekts – sākums iznīcībai vai uzplaukumam? appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/maksligais-intelekts-iznicibai-vai-uzplaukumam/feed/ 0
Studentu pašpārvalde – sākums izcilai karjerai https://interesanti.eu/studentu-pasparvalde-sakums-izcilai-karjerai/ https://interesanti.eu/studentu-pasparvalde-sakums-izcilai-karjerai/#respond Mon, 02 Oct 2017 17:12:32 +0000 http://interesanti.eu/?p=1677 Jauniešiem ir sarežģīti atrast labi atalgotu un interesantu darbu, jo tiek pieprasīta iepriekšēja pieredze. Par laimi, šai problēmai ir efektīvs risinājums. Latvijas darba devēji aizvien vairāk novērtē pieredzi, kas tiek gūta studentu pašpārvaldēs. Šajā rakstā tu uzzināsi prestižu uzņēmumu un iestāžu pārstāvju viedokļus par studentu pašpārvalžu aktīvistu priekšrocībām. Tāpat arī varēsi iepazīties ar desmit jaunajiem […]

The post Studentu pašpārvalde – sākums izcilai karjerai appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Jauniešiem ir sarežģīti atrast labi atalgotu un interesantu darbu, jo tiek pieprasīta iepriekšēja pieredze. Par laimi, šai problēmai ir efektīvs risinājums. Latvijas darba devēji aizvien vairāk novērtē pieredzi, kas tiek gūta studentu pašpārvaldēs. Šajā rakstā tu uzzināsi prestižu uzņēmumu un iestāžu pārstāvju viedokļus par studentu pašpārvalžu aktīvistu priekšrocībām. Tāpat arī varēsi iepazīties ar desmit jaunajiem profesionāļiem, kuriem studentu pašpārvalde ļāvusi iegūt aizraujošu darbu ministrijās vai veiksmīgos uzņēmumos.

Priekšrocības darba intervijās

Dažādu nozaru uzņēmumos un valsts iestādēs atšķiras ideālais priekšstats par jaunu darbinieku. Vienuviet vairāk nepieciešama analītiskā domāšana, citviet – emocionāla iejūtība, vēl citur – spēja ātri pieņemt lēmumus. Lieliska kombinācija ir studentu pašpārvaldes pieredze apvienojumā ar nozares izglītību. Laura Gintere, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktora vietniece, atzīst: “Darbošanās studentu pašpārvaldē sniedz iespējas iegūt jaunas prasmes. Tā ir iespēja kļūt vairāk patstāvīgam, iemācīties pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Pašpārvaldēs iesaistījušies jaunieši ir aktīvi un spējīgi izrādīt iniciatīvu, ko var redzēt arī darba intervijās. Šādiem jauniešiem parasti piemīt labas prasmes organizēt savus darbus.” Pati Laura atceras, kā kopā ar domubiedriem savā skolā dibinājusi pašpārvaldi un organizējusi dažādas aktivitātes.

Līdzīgās domās ir arī Sarma Gintere, Ārlietu ministrijas Humanitāro jautājumu nodaļas vecākā referente. Mācoties Rīgas Juridiskajā augstskolā, viņa pieteikusies uz Fulbraita stipendiju, kas ļautu studēt Ņujorkas Universitātē (ASV). Komisija augstu vērtējusi Sarmas iesaisti savas augstskolas studentu pašpārvaldē un piešķīrusi jaunietei stipendiju. Arī Ņujorkas Universitātē Sarma iesaistījusies studentu asociācijā. ASV gūtā izglītība un pieredze palīdzējusi uzsākt veiksmīgu karjeru Ārlietu ministrijā.

Pašpārvaldē apgūstamas vērtīgas karjeras prasmes

Tomēr karjeras uzsākšanā darbojas princips “Dzelzs jākaļ, kamēr tā karsta.” To uzsver Linda Pavļuta, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja. Ieraksts CV par darbību pašpārvaldē var nospēlēt izšķirošu lomu laika posmā uzreiz pēc universitātes beigšanas. Savukārt, ja kopš studiju beigšanas ir pagājis ievērojams laiks, darba devējs lielāku uzmanību pievērsīs aktivitātēm, kas tiešā veidā saistītas ar attiecīgo profesiju. Pati Linda studiju laikā vadījusi akadēmiskās un sociālās aktivitātes, apgūstot lielu pasākumu organizēšanu un projektu vadīšanu. Tāpat viņa guvusi svarīgu mācību, ka jebkurai problēmai ir atrodams risinājums.

Kādas tad ir tās prasmes un iemaņas, kas studentu pašpārvalžu biedriem dod ievērojamās priekšrocības? Aigars Kārkliņš, LOC Olimpiskā centra vadītājs, par galvenajām uzskata iekšējo pārliecību, izkoptās komunikācijas spējas, atbildības uzņemšanos un iemaņas uzdevumu deleģēšanā. Tāpat viņš ir ievērojis, ka šādos aktīvos jauniešos mājo entuziasms, pozitīvas ambīcijas un mērķtiecība, kas palīdz sekmīgi virzīties par karjeras kāpnēm. Par sevi Aigars saka, ka šī pieredze viņam kalpo kā pārnēsājamā aptieciņa, dodot spējas dažādās situācijās apsaitēt sāpīgās vietas jeb atbilstoši konstatēt, reaģēt un rīkoties.

Izturības robežu pārbaudīšana

Mārtiņš Brencis, Finanšu ministrijas ES fondu lietu departamenta direktors, kā vēl vienu svarīgu prasmi nosauc spēju strādāt komandā ar dažādu viedokļu cilvēkiem. Nozīmīgas ir arī tādas iemaņas kā komandas biedru motivēšana, oponentu pārliecināšana un kompromisu atrašana. Tas ļauj praktiski īstenot nozīmīgus demokrātijas pamatprincipus.

Divus negaidītus ieguvumus nosauc Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks. Viņš ir eksaktās sfēras speciālists – ikdienā izmanto datus, kas uzņemti no lidmašīnām un satelītiem. Eksakto nozaru studijas parasti orientējas uz profesionālo iemaņu attīstīšanu, atstājot novārtā sociālo pusi. Savukārt darbība studentu pašpārvaldē ļāvusi Dainim attīstīt prasmes komunicēt, prezentēt un risināt vadības problēmas. Otrs svarīgs aspekts ir norūdīšanās. Paši aktīvākie studentu pašpārvalžu dalībnieki, apvienojot studijas ar sabiedriskajām aktivitātēm, uzņemas dubultu slodzi. Viņi pārbauda savas izturības robežas un gūst rūdījumu, kas noder turpmākajā dzīvē.

Tiešā veidā var ietekmēt tūkstošiem cilvēku

Diemžēl ekonomiskā situācija spiež daudzus jauniešus uzņemties dubultu slodzi, paralēli studijām uzsākot darbu. To labi izprot Varis Putniņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas vecākais referents. Viņš uzskata, ka vairums jauniešu studiju laikā strādā mazkvalificētu darbu. Tajā gūtā pieredze var izrādīties nevajadzīga tādam darba devējam, kurš meklē augsta līmeņa speciālistu. Savukārt modernie un atvērtie darba devēji novērtē studentu pašpārvaldē gūto neformālo pieredzi.

Daudzi darba meklētāji zemu vērtē savas izredzes atrast lielisku nodarbošanos kontaktu trūkuma dēļ. Savs viedoklis par to ir Kasparam Saleniekam, savstarpējās autonomas “Autolevi” procesu analītiķim. Lielu daļu no savu projektu sadarbības partneriem viņš iepazinis augstskolas studentu pašpārvaldē un Latvijas Studentu apvienībā. Sadarbība ar profesionāļiem ļāvusi Kasparam gūt lielākus panākumus. Tomēr ir arī kāda lieta, kas aktīvajiem jauniešiem var nest vilšanos. Darbojoties studentu pašpārvaldē, viņi var tiešā veidā ietekmēt procesus augstskolā. Un caur to – atstāt ietekmi uz simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku. Tālākajā karjerā šādu rezultātu atkārtot ir grūti, un tas var radīt iekšēju konfliktu.

Savas darbības mērogu palielināšana

Pašpārvalžu biedriem ir iespēja labāk iepazīt dažādus procesus Latvijā un pasaulē. Juris Iljins, RTU Kvalitātes vadības un dokumentu pārvaldības departamenta direktors, savukārt bijis Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Augstākās izglītības padomē. Tolaik iegūtās zināšanas par izglītības sistēmu ļauj labi veikt šī brīža atbildīgos darba pienākumus.

Visbeidzot, dalība studentu pašpārvaldē ir veids, kā palielināt savas darbības mērogus. Gunita Vanaga, Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļas vadītāja, ir iesaistījusies brīvprātīgajā darbā kopš 14 gadu vecuma. Pamatskolā viņa organizējusi kultūras pasākumus. Tagad, pateicoties pašpārvaldē gūtajai pieredzi, viņa to dara pilsētas mērogā.

Kā redzams, iesaistīšanās studentu pašpārvaldē paver ievērojami plašākas karjeras izaugsmes iespējas. Tagad aplūkosim, ko saka uzņēmumi, kas ir pieņēmuši darbā studentu pašpārvalžu aktīvistus.

Latvijas Studentu apvienības Stratēģiskais seminārs 2017

Darba devēju atsauksmes

 

“Mēs labprāt uzņemam pašpārvalžu aktīvistus, jo tie ir cilvēki, kuriem ir reāla darba pieredze. Pieredze vadīt projektus, risināt problēmas, viņi ir apveltīti ar iniciatīvu un gluži vienkārši ir aktīvi.”
/Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs/

 

“Mēs labprāt darbā pieņemam studentu pašpārvalžu aktīvistus, jo redzam lielu pievienoto vērtību, ko sniedz darbošanās studentu sociālajās aktivitātēs. Studenti – praktikanti vai studenti – darbinieki, kuri agrāk vai pašlaik darbojas pašpārvaldē, visbiežāk ir idejām bagāti, rīkojas un izdara (bieži vien darot vairāk, nekā tiek sagaidīts), kā arī nebaidās paust savu viedokli, nebaidās kļūdīties.”
/Zane Blumbaha, AS DNB banka Personāla konsultante/

 

“[Studentu pašpārvalžu vai nevalstisko organizāciju] darbinieki parasti ir aktīvi, pozitīvi, droši un uz sadarbību vērsti, tāpēc vienmēr priecājamies, kad uzņēmuma darbinieku pulku papildina šādi cilvēki.”
/Zane Udrase, SIA„Maxima Latvija” komunikācijas speciāliste/

 

“Pieredze rāda, ka studenti, kas ir aktīvi un iesaistās dažādās sociālās organizācijās studiju laikā, tajā skaitā studentu pašpārvaldēs, līdzīgi rīkojas arī darba vietā – skatās uz procesiem un pienākumiem plaši, piedāvā savu redzējumu un rīkojas, lai sasniegtu mērķi.”
/Inga Geka, Cabot Latvia personāla vadītāja/

 

“Koledžas laikā biju studentu pašpārvaldes prezidente un tāpēc zinu, ka aktivitāšu realizēšana attīsta tādas prasmes kā laika plānošana, atbildības uzņemšanās, sadarbības komandas ietvaros u.c.[..] Tās ir ļoti vērtīgas prasmes, kuras potenciālie darba devēji meklē darbiniekos.”
/Liena Dumarane, BDO personāla un administrācijas vadītāja/

 

“Labprāt savā komandā uzņemam aktīvus jauniešus, kas paralēli studijām atrod laiku un enerģiju iesaistīties studentu pašpārvaldes organizācijās. Tā ir diezgan droša zīme, ka jaunietis ir ne tikai sabiedrisks un komunikabls, bet arī guvis pieredzi, darbojoties komandā, organizējot pasākumus un vadot projektus.”
/Ināra Mukāne, AS ELKO Grupa Personāla un administrācijas direktore/

 

“Kandidātus mēs vērtējam ne tikai pēc akadēmiskajām zināšanām, bet arī sociālajām prasmēm, dažāda veida pieredzes. [..] Darbošanās studentu pašpārvaldē nozīmē, ka students ir pieņēmis sava veida izaicinājumus un atbildību, izkāpis no komforta zonas un dara kaut ko papildus, ieguvis organizatorisku pieredzi. Studentu pašpārvaldes aktīvisti ir  mērķtiecīgāki, atbildīgāki, pieredzes bagātāki, komunikablāki.”
/Raitis Svārpstons, Aston Baltic izpilddirektors/

 

Vairumā augstskolu drīzumā gaidāmas studentu pašpārvalžu vēlēšanas. Lai uzzinātu vairāk par iespējām kandidēt vai iesaistīties kā brīvprātīgajam, var apmeklēt pašpārvaldi klātienē vai arī sazināties ar to elektroniski.

 

The post Studentu pašpārvalde – sākums izcilai karjerai appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/studentu-pasparvalde-sakums-izcilai-karjerai/feed/ 0
Peldošais zemnieks Lauris Ļubka – iedvesmojošs piemērs pienākuma apziņai un Latgales attīstībai https://interesanti.eu/lauris-lubka-iedvesmojosi-pienakuma-apzina-latgales-attistiba/ https://interesanti.eu/lauris-lubka-iedvesmojosi-pienakuma-apzina-latgales-attistiba/#respond Sun, 10 Sep 2017 06:00:59 +0000 http://interesanti.eu/?p=1663 “Es vienmēr palikšu Latgalē,” saka zemnieks un ģimenes kokapstrādes uzņēmuma “Lūsēni” izpilddirektors Lauris Ļubka. Negaidīto slavu atnesis video, kurā viņš peld savā applūdušajā kviešu laukā. Iedvesmojošā sarunā ar Interesanti.eu Lauris pauž savas domas par Latgales attīstību un uzņēmējdarbības iespējām novadā. Kā arī – par to, ka dažkārt ir labāk sekot pienākuma apziņai, nevis ļauties sapņiem. […]

The post Peldošais zemnieks Lauris Ļubka – iedvesmojošs piemērs pienākuma apziņai un Latgales attīstībai appeared first on Interesanti.eu.

]]>
“Es vienmēr palikšu Latgalē,” saka zemnieks un ģimenes kokapstrādes uzņēmuma “Lūsēni” izpilddirektors Lauris Ļubka. Negaidīto slavu atnesis video, kurā viņš peld savā applūdušajā kviešu laukā. Iedvesmojošā sarunā ar Interesanti.eu Lauris pauž savas domas par Latgales attīstību un uzņēmējdarbības iespējām novadā. Kā arī – par to, ka dažkārt ir labāk sekot pienākuma apziņai, nevis ļauties sapņiem.

Čaklums + investīcijas = veiksmīga uzņēmējdarbība Latgalē

Lauris Ļubka - Iedvesmojoši Pienākuma apziņa Latgales attīstība | Interesanti.euLaura tēvs Andris Ļubka sācis uzņēmējdarbību tukšā vietā. 1995. gadā sākts ražot celtniecības un taras dēļus gan vietējam, gan Lielbritānijas, Ungārijas un Spānijas tirgum. Uzcītīgi saimniekojot un gudri investējot, kokapstrādes uzņēmums “Lūsēni” attīstījies. Šobrīd šis Kārsavas novada Mežvidu pagastā bāzētais uzņēmums nodarbina 70 darbiniekus un mēnesī saražo 700m3 produkcijas (galvenokārt logu un durvju brusas, mēbeļu plātnes un garumā audzētus dēļus).

Bet kā radies kviešu lauks, kurā nofilmēta slavenā pelde? Vispirms latgaliskais čaklums mudinājis paralēli kokapstrādei uzsākt arī meža apstrādi. Reizē ar meža teritorijām iepirktas arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2005. gadā bijis sakrāts tik daudz lauksaimniecības zemes, ka šķitis loģiski uzsākt zemnieku saimniecību. Iegādāta traktortehnika, augsnes apstrādes tehnika un citas iekārtas. Lai labāk apgūt Eiropas Savienības struktūrfondus, Lauris 2012. gadā nodibinājis pats savu zemnieku saimniecību. Tagad kopā ar tēvu viņš apsaimnieko ap 1000 hektārus. Tajos tiek audzēti kvieši, mieži, pākšaugi un rapši, bet bioloģiskā veidā – arī auzas, zirņi un griķi.

Cenšoties attaisnot tēva cerības, atrasts īstais aicinājums

Lauris Ļubka - Iedvesmojoši Pienākuma apziņa Latgales attīstība | Interesanti.eu

Latvijas Lauksaimniecības Universitātē Lauris apguvis būvinženiera kvalifikāciju. Veiksmīgi pabeigts bakalaurs. Taču, kad maģistratūras pēdējā gadā bija palicis nedaudz laika līdz diplomdarba izstādei, viņš pametis studiju, lai, sarežģīto apstākļu spiests, atbalstītu tēvu. Gan zemnieku saimniecībā, gan kokapstrādes uzņēmumā toreiz pietrūcis darba roku. “Nostrādāja pienākuma apziņa,” tagad saka Lauris. Viņš pametis savu sākotnējo aicinājumu uz būvniecību, lai izpildītu pienākumu. Prāts uzvarējis tā brīža sirds jūtas.

Uz jautājumu, vai tagad nožēlo savu izvēli, Lauris atbild: “Nē, pilnīgi noteikti nē. Sākumā, kad tiecos uz savu sapni būvniecība, tēvs bija saprotošs un mani atbalstīja. Taču tad es pats nolēmu, ka primārā ir nepieciešamība, nevis sapņi. Šobrīd man ir daudz plānu gan zemnieku saimniecībai, gan kokapstrādes uzņēmumam. Ikdienā daru visu iespējamo, lai neliktu tēvam vilties un lai attaisnotu viņa cerības.”

Pienākuma apziņa – ceļš uz patieso vietu dzīvē

Lauris Ļubka - Iedvesmojoši Pienākuma apziņa Latgales attīstība | Interesanti.euRunājot par uzņēmējdarbību un lauksaimniecību dzimtajā novadā, Lauris saka – Latgale iespēju robežās attīstās. Ja cilvēks grib mācīties un apgūt jaunas prasmes, viņš darbu atradīs. Un ne tikai pilsētās! Arī “Lūsēnu” kokzāģētavā šobrīd ļoti pietrūkst operatoru. Tādēļ valstij un pašvaldībai vajadzētu atbalstīt lauku uzņēmumus vismaz ar nodokļu atlaidēm.

Attiecībā uz jauniešiem Lauris ir novērojis, ka viņiem bieži radusies maldīga vīzija par vieglu peļņu. Tas ir aplami. Šādi jaunieši drīz vien “apdedzinās.” Savukārt, sekojot pienākuma apziņai un prātam, ir liela iespēja atrast savu patieso vietu dzīvē.

The post Peldošais zemnieks Lauris Ļubka – iedvesmojošs piemērs pienākuma apziņai un Latgales attīstībai appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/lauris-lubka-iedvesmojosi-pienakuma-apzina-latgales-attistiba/feed/ 0
Elfu vienība: virtuālā zemessardze, kas neitralizē interneta troļļus https://interesanti.eu/elfu-vieniba-neitralize-interneta-trollus/ https://interesanti.eu/elfu-vieniba-neitralize-interneta-trollus/#respond Sat, 17 Jun 2017 23:40:17 +0000 http://interesanti.eu/?p=1659 Autoritatīvās valstīs internets ļāvis iedzīvotājiem iepazīties ar vispusīgāku pasaules uzskatu. No otras puses, šo valstu valdības izmanto tehnoloģijas, lai pēc sava prāta ietekmētu kaimiņu zemju iedzīvotājus. Daudzos Latvijas interneta forumos līdz šim ir saimniekojuši labi apmaksāti un koordinēti interneta troļļi. Viņu mērķis – parādīt Latviju kā neizdevušos valsti un panākt, ka iedzīvotājiem kļūst vienaldzīgs mūsu […]

The post Elfu vienība: virtuālā zemessardze, kas neitralizē interneta troļļus appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Autoritatīvās valstīs internets ļāvis iedzīvotājiem iepazīties ar vispusīgāku pasaules uzskatu. No otras puses, šo valstu valdības izmanto tehnoloģijas, lai pēc sava prāta ietekmētu kaimiņu zemju iedzīvotājus. Daudzos Latvijas interneta forumos līdz šim ir saimniekojuši labi apmaksāti un koordinēti interneta troļļi. Viņu mērķis – parādīt Latviju kā neizdevušos valsti un panākt, ka iedzīvotājiem kļūst vienaldzīgs mūsu zemes liktenis. Prettriecienu šīm destruktīvajām darbībām nesen sākusi dot Ingmāra Bisenieka dibinātā Elfu vienība, kuras darbībā vari iesaistīties arī tu.

Jau savos studentu gados Ingmārs Bisenieks ievērojis dažādus propagandas trikus avīzēs un televīzijā. Pēc Maidana un nemierīgajiem notikumiem Ukrainā viņš sācis aktīvi pētīt kopsakarības tajā, kā informāciju pasniedz dažādi savā starpā šķietami nesaistīti mediji, blogeri, nevalstiskās organizācijas un politiķi. Viņš nepavisam nav pirmais, kurš ievērojis – interneta komentāros bieži dominē pret Latviju vērsta nekonstruktīva retorika. Tā kritizē nevis konkrētus likumprojektus, lēmumus un amatpersonas, bet gan visu valsti un tās pārvaldi kopumā. Taču Ingmārs, kurš savulaik ilgstoši strādājis Ārlietu ministrijā, pirmais sācis koordinēt iedzīvotājus cīņā pret interneta troļļiem. Iedvesmu viņš guvis no Lietuvas interneta elfu vienības, kas darbojas jau vairākus gadus.

Kas tad īsti ir interneta troļļi? Tie ir forumu komentētāji, kuri izmanto melus un puspatiesības, cenšoties manipulēt ar sabiedrības viedokli. Daži viņu ideoloģiskās bāzes elementi:

  • PSRS un Staļina slavināšana

  • Krievijas prezidenta Vladimira Putina personības kults

  • Antiamerikānisms un antieiropeisms

  • Naids pret cilvēktiesību organizācijām, disidentiem un žurnālistiem

  • Citādāk domājošo apvainošana rusofobijā

Lai veiktu sabiedrības maldināšanu, interneta troļļi īsteno dažādus paņēmienus (trollingu). Lūk, pavisam nedaudzi no tiem:

  • Publicē komentārus ar daudziem pseidonīmiem, radot iespaidu par vairākuma viedokli

  • Rada sev dubultniekus, kas atbalsta “pareizo” viedokli

  • Oponentus provocē uz emocionālu reakciju, sakot, ka viņi ir garīgi atpalikuši, ienaidnieka aģenti u.tml.

  • Raksta jēlības, lai no foruma padzītu intelektuāļus

  • Nepatiesi apgalvo, ka paši dzīvojot “sapuvušajos Rietumos,” un tos kritizē

  • Publicē garus, bezjēdzīgus tekstus (flood), apzināti virza sarunu uz strīdu (flame) vai apzināti cenšas novirzīties no tēmas (off-topic)

  • Var atrasties tiešsaistē ļoti ilgi (algotie troļļi)

Kā tad rīkojas interneta elfu vienība? Pirmais noteikums – neielaisties emocionālās diskusijās, uz komentāru atbildot ar komentāru. Tā vietā daudz labāk ir publicēt lakoniskus tekstus, video vai saites uz pārbaudītiem, drošiem avotiem. Kamēr elfs vēl ir iesācējs, tikmēr komandas vadība seko līdzi viņa publicētajiem materiāliem. Ar laiku interneta elfa zināšanas pieaug, un viņš var darboties pastāvīgi. Cilvēki nav muļķi, diemžēl viņiem nepietiek laika, lai pārbaudītu forumos pausto apgalvojumu patiesību. Šo uzdevumu veic elfu vienība. Tās mērķis – veicināt Latvijas interneta lietotāju vispārējo zināšanu līmeni, analītiskās spējas un kritisko attieksmi pret internetā publicēto.

Kā atzīst Ingmārs Bisenieks, konstruktīva kritika demokrātiskā valstī ir atļauta un pat vajadzīga. Vienmēr var gadīties, ka negatīvu komentāru atstāj kāds sarūgtināts iedzīvotājs, kurš pauž savu dziļāko pārliecību. Tomēr laika gaitā ir samērā veiksmīgi izdevies saprast, par kuriem komentāriem ir atbildīgi interneta troļļi.

Ja tu vēlies darīt labu savai valstij un aizsargāt to pret 21. gadsimta uzbrukumiem, raksti pieteikumu uz elfuvieniba@gmail.com. Interneta elfu vienībai ir iecerētas aktivitātes sevis izglītošanai, ekspertu piesaiste un sadarbība ar ārzemju kolēģiem. Sens afrikāņu sakāmvārds vēstī: “Ja tevī pašā nav ienaidnieka, tad ārējs ienaidnieks nespēs tev nodarīt nekādu ļaunumu.” Gatavojoties Latvijas simtgadei, es aicinu aktīvus interneta lietotājus stiprināt mūsu valsti!

The post Elfu vienība: virtuālā zemessardze, kas neitralizē interneta troļļus appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/elfu-vieniba-neitralize-interneta-trollus/feed/ 0
No panka par korupcijas novērsēju https://interesanti.eu/korupcijas-noversejs/ https://interesanti.eu/korupcijas-noversejs/#respond Sun, 03 Jul 2016 06:00:06 +0000 http://interesanti.eu/?p=727 Alvils Strīķeris, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas nodaļas vadītājs, stāsta par savu aizraujošu dzīves ceļu. Tam ir bijuši tādi pagriezieni kā nodarbošanās ar vieglatlētiku, īpaši kārtslēkšanu un skeitbordu, kļūšana par pankroka mūziķi un vēlme būt par kristīgo sludinātāju. Šobrīd viņš kalpo mūsu valstij KNAB, laimīgākos brīžus pavada kopā ar sievu un meitu […]

The post No panka par korupcijas novērsēju appeared first on Interesanti.eu.

]]>
Alvils Strīķeris, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas nodaļas vadītājs, stāsta par savu aizraujošu dzīves ceļu. Tam ir bijuši tādi pagriezieni kā nodarbošanās ar vieglatlētiku, īpaši kārtslēkšanu un skeitbordu, kļūšana par pankroka mūziķi un vēlme būt par kristīgo sludinātāju. Šobrīd viņš kalpo mūsu valstij KNAB, laimīgākos brīžus pavada kopā ar sievu un meitu un ik dienu gūst pierādījumus tam, cik svarīga ir laika plānošana, sevis motivēšana un neatlaidība.

Uzstājies koncertos ar 2000 apmeklētājiem

Kad skeitbords ienāca Alvila dzīvē, visā Rīgā ar to nodarbojās vien kādi 20 pusaudži, kuri cits citu pazina. Bija divas skeiteru grupas, kuras izvairījās no savstarpējas komunikācijas, jo viens otrus neuzskatīja par īstajiem un pareizajiem. Pie Raiņa pieminekļa skeiteriem– Alvila domubiedriem – piederēja arī reperis Gustavo, kuru skeiteru bariņā sauca par Ļoļiku. Gustavo bija izveidojis mūzikas grupu “Fact,” kurā ietilpa Ozols un Alvila viens no tā laika labākajiem draugiem Jānis Kalniņš jeb Jaņķelis. Otra skeiteru kopiena bija Pārdaugavas skeiteri, kurus Raiņa skeiteri sauca par “nagliņiem”.

Ar dēli Alvils braukāja vien dažus gadus. Tomēr citās aktivitātēs spēcīgāk izpaudās viņa neatlaidība un līdera dotības. Savulaik viņš ir vadījis Eiropas Savienības jauniešu apmaiņas programmas Čehijā, Itālijā un Francijā. Tāpat arī divu gadu garumā vadījis pankroka raidījumu “Dubulttēja” Latvijas Kristīgajā Radio. Tolaik pasaulē bija populāras tādas grupas kā “Offspring,” “Greenday,” “Blink-182”, “Rancid”, bet kristīgajā skatuvē “Mxpx”, “Value Pac”, “Ninety Pound Wuss”, “Dogwood” u.c. Un tā pankroka vēsmas sasniedza arī mūsu valsti. Alvils pats ir izveidojis vairākas pankroka grupas, kurās spēlēja ģitāru, dziedāja un veica organizatorisko darbu. No tām dažas pastāvēja vien īsu brīdi, bet citām bija labi panākumi. Tās bija – “Nice Light,” “One owe one,” “Toothsome Twang”, “Forbidden tears”, “Guerilla Habits” un kā pēdējā “ODW”. Tai laikā, kad pasaulē popularitātes zenītā bija Blinka 182, Alvilam bija grupa “Toothsome Twang”, un tā bija pietiekami populāra, lai bez problēmām savāktu 500 līdz 2000 cilvēku auditoriju uz koncertiem, kuros uzstājās.

Latvijas ekumēnisma uzplaukuma liecinieks

Dievam Alvils sāka ticēt 17 gadu vecumā, kad klasesbiedrs uzaicināja uz mājas grupiņu. Kopš tā laika viņš apzinās, ka Kristus – tā ir vienīgā atbilde visiem un vispār, lai gan ne katrs to saskata un saprot. Tolaik valdīja liels ekumēnisms (draudzība starp kristiešu konfesijām), bija milzīgs kristīgs pasākums Cerība ’99, kura ietvaros Latvijā viesojās arī vairākas ļoti populāras kristīgā roka grupas no ASV. Šis pasākums atstāja ļoti lielu iespaidu uz daudziem jauniešiem un kopā pulcēja dažādu konfesiju un dažādu baznīcu pārstāvjus. Arī pēc šī pasākuma pozitīva komunikācija kādu laiku turpinājās. Daudz jauniešu gāja uz katoļu kopienas “Effata” rīkotajiem slavēšanas vakariem un mājas grupiņām. Vēl ļoti daudz apmeklēja luterāņu veidotas rekolekcijas Sv.Gregora skolā Saldū, kuras parasti notika visu nedēļas nogali, ar nakšņošanu turpat uz vietas.

Laika gaitā Alvils ir mācījies vairākās skolās – Madonas 1. vidusskolā, Liepājas 5. vidusskolā, Inčukalna pamatskolā, Rīgas 2. pagarinātās darbadienas skolā un Teikas vidusskolā. Biznesa augstskolā “Turība” ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu, studēja Baltijas Reformātu teoloģijas seminārā, kura apvienotajā ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes maģistra programmā tika līdz diplomdarbam. To gan neuzrakstīja motivācijas zuduma dēļ (sākotnējā motivācija bija plāns kļūt par sludinātāju un kādas draudzes vadītāju, bet studiju gaitā šī velme samazinājās līdz minimumam). Rīgas Reformātu draudzē viņš vadīja Bībeles studijas un mājas grupiņas. Šādi viņā izpaudās vēlme vadīt, organizēt un sakārtot procesus. Caur visām šīm daudzajām aktivitātēm iegūtās līdera spējas lieti noder arī pašlaik, vadot KNAB Politikas plānošanas nodaļu.

Pārliecināts par KNAB misiju un panākumiem

Šīs nodaļas galvenajos virzienos ietilpst politikas plānošana, izglītošana pretkorupcijas jautājumos un starptautisko saistību Latvijai attiecībā uz pretkorupcijas pasākumiem izpilde, tajā skaitā prasības, kas izriet no līdzdalības starptautiskajā pretkorupcijas organizācijā GRECO un ekonomiskās sadarbības organizācijā OECD. Ļoti nozīmīgajā izglītošanas sfērā tiek vadīti semināri gan valsts amatpersonām, gan studentiem (ir laba sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti un Valsts administrācijas skolu). Pēdējos gados labi strādā princips “apmāci trenerus” (“train the trainers”) – tiek izglītoti tie, kuri tālāk veiks apmācību savas organizācijas ietvaros.

“Nav iespējams ilgstoši nostrādāt KNAB bez degsmes par cīņu pret korupciju” saka Alvils. “Ir jābūt motivācijai strādāt, fokusējoties uz rezultātu, kas padarītu mūsu valsti godīgāku, labāku, bagātāku, lai mēs paši varam dzīvot labākā valstī.” Viņam ir stipra pārliecība, ka vienmēr būs cilvēki ar degsmi sirdī, kas nāks strādāt KNAB.

Savulaik Alvils uzrakstījis manuskriptus diviem romāniem, izmēģinot roku rakstniecībā. Diemžēl neviena izdevniecība nav ieinteresējusies par šo darbu izdošanu. Pašlaik viņa dzīvē lielu lomu spēlē mīloša sieva un meita. Viņš ir tas, kurš ģimenē pārsvarā gatavo ēst, eksperimentējot ar ēdieniem, izmēģinot jaunas garšas. Taču Alvils nav no tiem cilvēkiem, kuri vieglprātīgi eksperimentē ar savu dzīvi, cerot, ka gan jau beigu beigās viss nokārtosies pats no sevis. “Es savu dzīvi sāku izbaudīt tad, kad sāku to plānot,” viņš atzīst. “Plānošanu veicu nopietni, pa dekādēm. Savus mērķus sadalu punktos, apakšpunktos un posmos. Tāpat esmu sapratis, ka līdztekus plānošanai lielu lomu ieņem neatlaidība. Galu galā, Edisons izgudroja elektrisko spuldzīti pēc 1000 neveiksmīgiem mēģinājumiem.”

Raksts tapis sadarbībā ar: www.e-avize.lv

The post No panka par korupcijas novērsēju appeared first on Interesanti.eu.

]]>
https://interesanti.eu/korupcijas-noversejs/feed/ 0