Uzņēmēji

Mākslīgais intelekts – sākums iznīcībai vai uzplaukumam?

Vasko Pedro (Vasco Pedro) ir līdzdibinātājs un vadītājs (CEO) kompānijā “Unbabel.” Šis uzņēmums nojauc valodu barjeras starp kompānijām un to klientiem, apvienojot mākslīgo intelektu un globālu tulkotāju tīklu. Tādējādi plašos mērogos tiek nodrošināti reāllaika tulkojumi, kas kvalitātes ziņā pielīdzinām cilvēku veiktajiem. Nācis no Portugāles pilsētas Lisabonas, Vasko strādājis kā pētnieks un ieguvis fizikas doktora grādu Valodas tehnoloģiju nozarē Kārnegī Melona Universitātē (Carnegie Mellon University) Pitsburgā, ASV. Kopš 2013. gada viņš vada “Unbabel” un ir piesaistījis uzņēmumam finansējumu 8 miljonu dolāru apmērā.

 

Daudzas tehnoloģijas drīz vien pēc to izgudrošanas tikušas izmantotas iznīcībai un karam. Kas jums liek domāt, ka šoreiz – attiecībā uz mākslīgo intelektu – būs citādāk?

Nav nekāda garanta, ka šīs jaunās tehnoloģijas tiks izmantotas labiem mērķiem. Viss atkarīgs no tā, kā mēs izvēlamies tās lietot. Teju ikviens tehnoloģisks sasniegums ticis izmantots karošanai – vai pat radīts ar šādu mērķi. Mums ir atombumba, bet ir arī atomenerģija. Tāpat arī GPS un mobilie tālruņi sākotnēji izmantoti militārajā sfērā, bet tagad tie tiek lietoti daudzām labām lietām. Mākslīgais intelekts tiks izmantots kara vajadzībām (ja vien tas nenotiek jau šobrīd), bet no mums ir atkarīgs, vai lietosim to arī par labu cilvēcei. Share on X Ne jau tehnoloģijā ir problēma. Problēma ir mūsos pašos.

Kas noteiks to, vai pieņemsim pareizos lēmums par mākslīgā intelekta lietošanu?

Manuprāt, vairums sliktu lēmumu nāk no informācijas trūkuma, empātijas trūkuma vai arī no abiem reizē. Ja mums būs pieeja lielākam informācijas daudzumam un plašākai pieredzei, tas nodrošinās veiksmīgāku komunikāciju, kura izraisīs dziļāku empātiju pret citiem cilvēkiem, kas savukārt novedīs pie humānākiem lēmumiem. Jo vairāk tehnoloģijas palīdzēs lēmumu pieņemšanā, jo labākus lēmumus varam veikt. Share on X

Vai ir iespējams, ka nākotnē mūsos būs ievietots tik daudz tehnoloģijas, ka mēs vairs nebūsim “īsti” cilvēki?

Kāda ir “īsta” cilvēka definīcija? Vai persona bez rokām vai kājām nav “īsts” cilvēks? Fiziskajā ziņā šī definīcija ir diezgan vaļīga. Garīgajā ziņā mēs varam runāt par uztveri, prātu un mērķi. Manuprāt, kad mēs uzlabojam savus ķermeņus un prātus, tie joprojām paliek mūsu ķermeņi un prāti. Tiklīdz neiespējamais kļūst iespējams, mēs sākam to pieņemt un vēlreiz skatīties uz priekšu. Piemēram, pirms 20 gadiem Google meklēšana bija augstākā līmeņa mākslīgais intelekts! Taču, kad esam kaut ko sasnieguši, tas pārstāj būt par “mākslīgo intelektu” un kļūst par “vienkārši tehnoloģiju.” Mērķis aizvien virzās uz priekšu, un tāpat būs arī tad, kad mēs saplūdīsim ar tehnoloģijām. Arī nākotnē mums būs šādas diskusijas. Taču tad tas, ko mēs šobrīd uzskatām kā “neīstu cilvēku,” būs kļuvis tik dabīgs, ka mēs uztrauksimies par pavisam citām gaidāmajām lietām.

Vai mēs reiz radīsim tik advancētus robotus vai mākslīgo intelektu, ka nebūs citas iespējas kā vien atzīt tos par līdzvērtīgiem mūsu cilvēcībai?

Tas ir labs jautājums, uz ko grūti atbildēt. Lai radītu kaut ko tik advancētu, mums ir jāsaprot pašiem par sevi vairāk, nekā mēs šobrīd saprotam. Piemēram – kā patiesībā strādā mūsu uztvere un apziņa? Kamēr mēs neesam pilnveidojuši savas zināšanas, tik advancētu tehnoloģiju izveide būs ļoti grūta.

Kad būsim radījuši sistēmas, kas būs tikpat sarežģītas kā cilvēki, viņi mums arī šķitīs kā cilvēki, un būs grūti viņus par tādiem neatzīt. Share on X Jāatceras gan, ka mēs kā suga esam radījuši verdzību. To savulaik attaisnoja ar ideju, ka dažas rases ir mazāk vērtīgas. Tā tik tiešām ir muļķīga un ļoti kaitīga ideja. Tomēr nākotnē daļa sabiedrības varētu pretoties “patiesās inteliģences” (“true intelligence”) atzīšanai (ja un kad būsim radījuši to tādā formā, kas līdzinās cilvēkiem). Tam par iemeslu būs acīmredzamas priekšrocības, izmantojot “patieso inteliģenci” kā darbaspēku. Bet būs laiks, kad mums vajadzēs to atzīt.

Vai var būt, ka gan E. Maskam, gan M. Zakenbergam ir taisnība, tikai katrs no viņiem redz lietas no atšķirīgas perspektīvas?

Iespējams. Manuprāt, Masks tic “uzlaboto cilvēku” (“augmented human”) scenārijam, kamēr Zakenbergs iztēlojies, ka neatkarīgs mākslīgais intelekts ir pozitīva lieta pati par sevi. Mēs tik tikko sākam izprast, kas varētu notikt tuvākajos 100 gados. Pilnīgas izpratnes par to šobrīd droši vien nav nevienam. Tomēr šķiet, ka Masks paredz spēcīga mākslīgā intelekta izveidi drīzāk, nekā tas patiesībā notiks. Dažas no lietām, par ko viņš uztraucas, tuvākajā laikā nav sagaidāmas. Tādēļ par to uztraukties šķiet pārsteidzīgi. Tomēr šīs bažas ir saprātīgas.

Paldies par interviju!

 

Paldies, ka izlasīji manu interviju ar Vasko Pedro. Kāds ir Tavs viedoklis par mākslīgā intelekta attīstību? Vai mums vajadzētu uztraukties par pašbraucošajām mašīnām, ārstiem – robotiem un cilvēku saplūšanu ar tehnoloģijām? Varbūt uztraukties ir pāragri? Atstāj komentāru un dalies ar šo rakstu sociālajos tīklos!

Publikācijā paustais viedoklis atspoguļo intervētās personas sacīto un var nesakrist ar maniem personiskajiem uzskatiem.

Ieskats Vasko uzņēmuma “Unbabel” veiktajā tulkošanā

 

“Tesla” dibinātāja Elona Maska nākotnes plāni

 

“Facebook” dibinātāja Marka Zukenberga nākotnes plāni

 

Maska un Zukenberga viedokļu sadursme par mākslīgo intelektu

Lauris Krolis

Recent Posts

Ielu muzikante Iveta Everte

Iveta Everte jau gadiem ilgi spēlē vijoli tunelī. Intervijā blogam Interesanti.eu viņa pastāstīja par savu…

1 year ago

Intervija ar Kārli Ozolu, 220.lv Marketplace pārdošanas vadītāju

Tuvojas biznesa tehnoloģiju izstāde Riga Comm, kurā varēsim klausīties panākumiem bagātu un jaudīgu lektoru uzstāšanos.…

1 year ago

Par bērniem. Intervija ar filmas “Māsas” režisori Lindu Olti

Latvijas un Itālijas kopražojuma filma "Māsas" ir režisores un scenārija autores Lindas Oltes spēlfilmas debija.…

1 year ago

Ekspresintervija ar Ansi Bogustovu

Ansis Bogustovs ir žurnālists, producents un TV24 personība. Ekspresintervijā Ansis atklāj savas domas par kristietību,…

1 year ago

Darbinieku motivācija mazajā biznesā – četri motivācijas kvadranti

Augsta darbinieku motivācija mazajā biznesā ir vēl svarīgāka nekā lielajos uzņēmumos. Kā mēs noturēsim sev…

7 years ago

Līga Bernāte – kad ekrāns bērnu apzog, nevis bagātina

Līga Bernāte ir klīniskā psiholoģe un psihoterapeite, specializējusies bērnu attīstības jautājumos. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra…

7 years ago