Ārzemnieks, kurš sacīja: “Paldies latiņam!”

Nesen tikos ar vienu no dziesmas „Paldies latiņam!” autoriem, grupas „Aarzemnieki” biedru vācieti Joranu Šteinhaueru (27). Runājām par latviskumu, Eiropas Savienību, „Paldies Šleseram” parodiju un nākotnes iecerēm.

Gada laikā iemācījies latviešu valodu

Latvijā Jorans pirmo reizi uzturējās 2006. – 2007. gadā, strādādams Vācu Evaņģēliski – Luteriskās baznīcas vadītajā bērnu centrā „Roku rokā,” kas atradās Maskavas priekšpilsētā. Latviešu valodu viņš apguva gada laikā. Pieredze darbā ar bērniem viņam radīja pārliecību, ka būtu lieliski, ja gan latviešu, gan krievu bērni jau no mazotnes apgūtu abas valodas. Pats Jorans brīvi sarunājas vācu, latviešu, nīderlandiešu, itāļu un angļu valodā, un, ja būtu vairāk brīvā laika, tad labprāt apgūtu arī krievu valodu.

Latvijā Jorans iepazinās ar angli Niku. Pirms kāda laika viņiem abiem radās iecere kārtējo reizi apciemot Latviju, bet šoreiz – lai spēlētu mūziku. Puiši saprata, ka nav diez ko oriģināli spēlēt „Prāta Vētras” dziesmas. Tādēļ viņi nolēma, ka paši rakstīs dziesmas latviešu valodā. Šim darbam bija viena nedēļa laika, bet pieredzes latvisku dziesmu rakstīšanā – nekādas. Tomēr, pateicoties savam entuziasmam un kādas latviešu draudzenes atbalstam (viņa palīdzēja dažādas idejas noformulēt pareizā latviešu valodā) tapa apmēram piecas, sešas dziesmas. To skaitā arī „Paldies latiņam.” Kad puiši ieradās Rīgā, viņi ierakstīja dziesmas video formātā.

“Paldies latiņam” iedvesmojusi Šlesera parodiju

Kādā bārā Jorans ticis iepazīstināt ar puisi, kurš bija radījis „Paldies latiņam” pirmo parodiju – „Paldies Šleseram.” „Paldies Šleseram” autors atvainojās, ka nebija prasījis atļauju šīs parodijas izveidošanai, un piedāvāja to izņemt no YouTube. Jorans teica, lai neņemot vis ārā. Parodija – tas galu galā ir novērtējums. „Vienīgi viens akords šajā parodijā bija nepareizs,” smaidot saka vācu jauneklis.

Nesen Latvijā bija ieradies grupas „Aarzemnieki” otrs biedrs Niks, un notika koncerts. Tas netika nekur reklamēts, izņemot viņu lapu sociālajā tīklā „Facebook.” Pasākums notika nelielā bāriņā. Piepeši koncertā pārtrauca darboties mikrofoni. Vajadzēja improvizēt. Apmeklētāji dziedāja dziesmas kopā ar puišiem – latviski, krieviski un angliski. Bārā ienāca viens jaunietis no Vācijas, un tad viņi sāka dziedāt vāciski. Pēc tam cilvēki teica, ka šis bijis ļoti sirsnīgs pasākums.

Par latiņu, bet arī par Eiropas ideju

Lai gan Jorans radījis lielisko dziesmu kā atvadīšanos no Latvijas nacionālās valūtas, viņš pats atbalsta vienotas Eiropas ideju. Pirms 70 gadiem Eiropu izpostīja karš. Kad tas beidzās, bija jāpieņem lēmums – ko darīt ar tiem izejmateriāliem, kuri ir nepieciešami kara mašinērijas radīšanai. Tika izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, uz kuras pamata tapa Eiropas Savienību. Jorans pats ir no apgabala, kurā šie dabas resursi ir bagātīgā daudzumā. Viņš skatās uz nemierīgo situāciju Libānā, Sīrijā, Irānā un citur, un tic – pateicoties Eiropas Savienībai, pie mums kara vairs nebūs.

Jorans Latvijā būs līdz šī gada beigām. Viņam ir daudz ideju, kā šo laiku izmantot lietderīgi. Katru dienu viņš apgūst jaunu vārdu latviešu valodā. Un sapņo par to, ka varēs uzrakstīt skaistas dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem.