Robežsardzes koledžas jaunieši gatavojas dienestam

Spēcīgas robežas ir viens no drošas valsts garantiem. Pirms kāda laika Saeimā tika pieņemts likums, kura mērķis – atvieglot Rēzeknes Augstskolas (RA) Robežapsardzes studentu iespējas iegūt Eiropas līmeņa nozares izglītību. Taču, pirms uzsākt studijas elitārajās RA studiju programmās, daudzu jauniešu ceļš vedīs cauri pamatzināšanu kalvei – Rēzeknē esošajai Valsts robežsardzes koledžai. Vairāk par šo koledžu centos uzzināt, sarunājoties ar trim tās audzēkņiem.

Meitenes jūtas līdzvērtīgas puišiem

Koledžā apmēram 100 studentu mācās vienu gadu ilgā programmā par robežsardzes inspektoriem, lai saņemtu kaprāļa pakāpi. Savukārt apmēram 75 studējošie divus vai divarpus gadus apgūst jaunākā virsnieka kvalifikāciju, lai gala rezultātā saņemtu leitnanta pakāpi. Trešās mācību rotas kadete, kaprāle Elīna Broka savu karjeras izvēli izdarījusi, pateicoties tēva – bijušā policista – pozitīvajam piemēram. Meitene atzīst – satiekot ilgi neredzētus draugus no citām skolām, viņai bieži nākas atbildēt uz negaidītiem jautājumiem par Robežsardzes koledžas ikdienu. Šeit liela nozīme ir ne tikai fiziskām aktivitātēm, bet arī dienas sadalei un ārējam izskatam. Interesanti ir tas, ka, pēc Elīnas teiktā, meitenes koledžā jūtas tikpat labi kā puiši. Taču pēc absolvēšanas būs iespēja nokļūt dienesta vietās ar savām īpašām niansēm. Un tur gan raizes var sagādāt laika apstākļi vai apkārtējās vides specifika. Ja vien, protams, nebūs jāstrādā lidostā, kur problēmu ir mazāk.

Daudzveidīgas studijas un karjeras izaugsmes iespējas

Interesants ir kaprāļa Edgara Japiņa ceļš uz robežsardzi. Pēc skolas beigšanas viņš vairākus mēnešus strādājis jūrniecībā, taču, atrodoties citā pasaules malā, sācis skumt pēc dzimtenes. Atgriežoties mājās, sapratis, ka var kļūt par tās aizstāvi. Galu galā, būdams mazs puika, viņš ar lepnumu uzlaikojis tēva formastērpu, jo tētis savulaik dienējis gan armijā, gan Robežsardzē. Tāpat arī pateicoties sešiem Jaunsardzē pavadītiem gadiem lieliska instruktora vadībā un tam, ka Edgara māja atrodas pierobežā, viņš nolēmis kļūt par robežsargu. Koledžas laikā, redzot amatpersonas ar augstām dienesta pakāpēm, puisis sapratis – ar inspektora amatu viņam nepietiks, tādēļ viņš turpinās studijas un kļūs par virsnieku.

Kas ir visinteresantākais studijās? Protams – daudzveidība! Vienā mācību dienā var apvienot studijas auditorijā, šaušanu ar automātu, peldēšanu un soļošanu ierindā. “Man patīk pārvarēt grūtības,” saka Edgars, stāstot par celšanos 06:30 un rīta rosmi pusstundas garumā. Studijas viņš uzskata par īstenu dienestu. Atšķirībā no citu skolu audzēkņiem, Edgars nevar atļauties ballēties darbadienās vai neapmeklēt nodarbības. Taču viņš zina – drīz viņam būs darbs ar stabilu algu.

Visbeidzot, Edgars uzsver patriotisma lomu valsts stabilitātē. Ar emocijām viņš stāsta par 18. novembra parādi krastmalā, kad sešgadīgs puika ieņēmis miera stāju un sācis dziedāt, skanot “Dievs, svētī Latviju.” Skolām vajadzētu pievērst vairāk uzmanības patriotiskai audzināšanai, jo šādi noskaņoti cilvēki ir Latvijas balsts gan sevišķi grūtos brīžos, gan arī ikdienā.

Studijas tiks turpinātas Rēzeknes Augstskolā

Par savu nākotni ir pārliecināta seržante Renata Radeviča. “Pēc koledžas absolvēšanas turpināšu dienestu Robežsardzē jau kā jaunākais virsnieks ar leitnanta uzplečiem.” Tāpat pastāvēs iespēja mācīties Rēzeknes Augstskolā, kļūstot par vecāko virsnieku. Meitenes karjera sākusies samērā nejauši, pēc Londonā pavadīta pusgada satiekot paziņas, kas tolaik jau studējuši Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolā. Pēc tās beigšanas kādu laiku viņa strādājusi Daugavpils pārvaldes Indras II kategorijas dzelzceļa kontroles punktā, un tad nolēmusi atkal studēt, lai paaugstinātu kvalifikāciju.

Studiju programmā ir ietverts 30 mācību kursi. Liela nozīme tiek pievērsta praktiskajām nodarbībām militārajā un profesionālajā jomā, ļaujot pielietot teorētiski iegūtās zināšanas. Dažās no fiziskajām nodarbībām meitenēm ir grūtāk nekā puišiem, tomēr tas netraucē izjust prieku un lepnumu par savu dienestu.

Iestāšanās prasības Robežsardzes koledžā

Par robežsargu var mācīties tikai Latvijas pilsoņi. Uz iestāšanos vienu gadu ilgajā profesionālās tālākizglītības programmā “Robežapsardze” var kandidēt 18 – 30 gadus vecas personas ar augumu vismaz 165 centimetri, atbilstošu fizisko veselību un iegūtu vidējo izglītību. Jābūt centralizētajam eksāmenam latviešu valodā, kā arī uz vietas jānokārto angļu valodas tests un fiziskās sagatavotības normatīvi, jāiztur pārrunas latviešu un angļu valodā.

Vēlāk robežsargs studijas var turpināt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmā, kas ilgst 2 vai 2,5 gadus (attiecīgi – pilna vai nepilna laika studijas). Pretendents drīkst būt vecumā līdz 35 gadiem. Pēc tam var mācīties Rēzeknes Augstskolas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā, iegūstot vecākā virsnieka kvalifikāciju un profesionālā bakalaura grādu. Šīs programmas īstenošanā piedalās arī koledžas docētāji, un tiek izmantota tās mācību un materiāli tehniskā bāze. Bakalaura studijas ilgst četrus gadus pilna laika klātienē vai piecus gadus neklātienē. No klātienes studijām divus gadus veido koledžā apgūtā programmā, kam papildus klāt jāpiemācās vēl divi gadi, savukārt neklātienes studijām sākumā ir divarpus gadi koledžas programmas un tikpat daudz vēl papildus jāpiemācās.

Koledžas teritorijā ir izvietots mācību administratīvais korpuss ar ēdnīcu, muzeju, bibliotēku, dienesta viesnīca, sporta komplekss ar peldbaseinu, šautuvi, sporta zāli, cīņu zāli, trenažieru zāli, stadions ar futbola laukumu un vieglatlētikas sektoriem, mācību robežkontroles punkts, Kinoloģijas centrs ar suņu sprostiem. Netālu atrodas savs lauku mācību centrs „Janapole” ar novērošanas torni, mācību robežas iecirkni un atklātā tipa šautuvi.

Papildus informācija pieejama www.vrk.rs.gov.lv , www.ru.lv

 Raksts tapis sadarbībā ar: www.e-avize.lv