Augsta darbinieku motivācija mazajā biznesā ir vēl svarīgāka nekā lielajos uzņēmumos. Kā mēs noturēsim sev vajadzīgo profesionāli, ja ietekmīgas korporācijas cenšas viņu pārvilināt ar divreiz, pat trīsreiz lielāku algu? Un vai pastāv universāla motivācijas metode, kas der visiem mazajā biznesā strādājošajiem? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Roberts Staltmanis no iliveasiwant.com, kurš ir rūpīgi izpētījis darbinieku motivāciju mazajā biznesā. Šī publikācija tapusi, iedvesmojoties no Roberta nesenās prezentācijas kopstrādes telpās ReStudio, ko apmeklējuši Rīgas mazo uzņēmumu vadītāji no dažādām nozarēm.
Pazemināta darba kvalitāte: strādājot negribīgi, veicamajā uzdevumā netiek ieliktas pienācīgas pūles.
Toksisks klimats kolektīvā: demotivēti strādājošie mēdz savu negatīvismu izgāzt uz kolēģiem.
Neattaisnota darba kavēšana: tiek meklēti iemesli, lai darbā neierastos vai lai nepavadītu tajā pilnu darba dienu.
Darbinieku mainība: kad neapmierinātais darbinieks aiziet, uzņēmums ir spiests tērēt laiku un ievērojamus resursus aizvietotāja atrašanai un apmācīšanai.
Ilgstoši pazemināts ražīgums: strādājošajiem mainoties vai ilgstoši kavējot darbu, uzņēmums darbojas zem ierastā potenciāla (nespēj saražot ierasto preču apjomu u.tml.).
Uzņēmuma vadītājs ir spiests strādāt savu padoto vietā: Roberts Staltmanis savā darbībā sevišķi ievērojis šo problēmu, kas ievērojami bremzē uzņēmuma attīstību.
Laika tērēšana neatrisināmām situācijām: ir bezjēdzīgi motivēt kādu, kurš jūtas līdz sirds dziļumiem nelaimīgs, jo strādā sev nepiemērotā nozarē.
Neaizvietojamo darbinieku pārāk drīza atlaišana: ir muļķīgi justies aizvainotam, kad darbinieks nejūtas motivēts par spīti mūsu labākajiem centieniem (jo patiesībā mēs neesam atraduši pareizo pieeju).
“Atradīšu ideālo darbinieku, un tad domāšu par motivāciju” pieeja: ja meklēsim jaunu darbinieku tādā pašā veidā, kā meklējām tikko atlaisto nepiemēroto, tad nekas neuzlabosies.
Forma 2 ir būvinženieru birojs. Tajā strādā ļoti kvalificēti speciālisti, Pētot darbinieku motivāciju, tika atklāts, ka labākie speciālisti vienmēr vēlas turpināt attīstīties, bet ne vienmēr darba vieta to nodrošina. Uzņēmuma motivācijas sistēma tika veidota, balstoties uz nepārtrauktu vēlmi augt. Darbiniekus vienoja vēlme profesionāli attīstīties un pacelt industrijas latiņu valstī. Uzņēmums darbā sāka pieņemt tikai tos, kuriem izaugsme ir prioritāte. Par izaugsmi tiek diskutēts kā ikdienā, tā svarīgās sanāksmēs.
Steelmaster ražo tērauda kāpnes Skandināvijas luksusa tirgum. Šādas kvalifikācijas speciālistu Latvijā ir maz. Katru gadu starp izglītības iestāžu absolventiem ir vien nedauzi piemēroti. Izpētot darbinieku patieso motivāciju, tika saprasts, ka gan pieredzējušos, gan jaunos darbiniekus vieno vēlme strādāt ar izaicinošiem, interesantiem projektiem. Tika izveidota motivācijas sistēma, kas ļāva vecākajiem speciālistiem uzņemties ļoti sarežģītu produktu izveidi, bet jaunpienācējiem – mazāk sarežģītu un tomēr interesantu produktu radīšanu (jaunie darbinieki gribēja strauju izaugsmi, bet nevēlējās veikt vienveidīgu, monotonu darbu).
Visbeidzot, kādā nelielā privātā skolā bija radušās problēmas ar vadošu darbinieku. Būdams viens no nedaudzajiem speciālistiem Latvijā ar vajadzīgajām prasmēm, viņš aizvien biežāk izmantoja iespējas doties brīvdienās un atvaļinājumos (arī pirms svarīgiem pasākumiem). Iedziļinoties situācijā, kļuva skaidrs, ka viņam svarīga ir stabilā, “siltā” amata vieta, nevis skolas izaugsme. Parunājot ar darbinieku, viņam kļuva skaidrs, ka viņš nevēlas attīstīties un labāk turpinās savas darba gaitas citā, mierīgākā darba vietā. Reizēm labākais veids motivēt darbinieku ir palīdzēt saprast, vai viņš vispār ir īstajā vietā.
Kā panākt, lai ideālais darbinieks starp desmit alternatīvām nevilcinoties izvēlas mūsu mazo uzņēmumu? Mums ir jāizprot šīs personas vajadzības un uz to bāzes jāveido amata specifikācija. Ja savus speciālistus izpratīsim vismaz tikpat labi kā izprotam savus klientus, tad varēsim savā mazajā biznesā piesaistīt un noturēt vislabākos profesionāļus.
Neviens saprātīgs uzņēmējs piecas reizes pēc kārtas neveidos reklāmas kampaņu, kas izrādījusies neefektīva. Tāpat arī – ja darbinieks vēlas strauju izaugsmi, nav jēgas viņam piedāvāt stabilitāti un drošību jeb reklamēt viņam savu pasaules skatījumu. Turklāt, pēc konkrēta atalgojuma līmeņa sasniegšanas papildus atalgojums vairs nav tik ļoti motivējošs kā citi, nemateriāli faktori.
Četri motivācijas kvadranti ļauj saprast – kāda motivācija ir vajadzīga atbilstošajam darbiniekam. Kvadranti balstās uz divām asīm. Horizontālā ass atspoguļo virzību uz nākotnes sasniegumiem vai motivācijas smelšanos pagatnes pieredzē un paradumos. Vertikālā ass nodala vēlmi sasniegt savus personīgos mērķus un vēlmi strādāt kopīgam labumam. Katram no kvadrantiem piemīt divi no šiem četriem raksturojošajiem lielumiem.
Uz sasniegumiem tendētie cilvēki (“Es” + “Nākotne”) iemieso uzņēmēja ideālu ASV. “Es rīkojos, es uzņemos risku, tāpēc esmu pelnījis baudīt sava darba augļus.”
Lai motivētu sasniedzējus, viņiem skaidri jāsaredz izaugsmes kāpnes. Un jāsaprot – ja izdosies sasniegt specifisku, iepriekš formulētu rezultātu, tad par to pienāksies specifisks atalgojums (piemēram, paaugstinājums uz konkrētu amatu). Uzņēmumā Steelmaster vienai profesijai izveidotas četras amata pakāpes, un ir definēts – kas jāizdara, lai no zemākas pakāpes paceltos uz augstāku.
Lielajās korporācijās šīs karjeras izaugsmes kāpnes mēdz būt lēnas. Tādēļ mazajiem uzņēmumiem ir priekšrocība, jo tie spēj ātrāk pielāgoties.
Sistēmas ļoti efektīvi darbojas, piemēram, noliktavās, kur nepieciešams neskaitāmas reizes atkārtot to pašu darbību, vai grāmatvedībā un valsts iestādēs. Diemžēl tieši šādu nozaru pārstāvji ir visneaizsargātākie pret gaidāmo mākslīgā intelekta un robotizācijas revolūciju.
Sistēmas cilvēkiem ļoti svarīga ir stabilitāte, “tīrā” alga un veselības apdrošināšana. Viņi arī ir tie, kuri darbavietās svin savas dzimšanas dienas un brīvajā laikā labprāt organizē pasākumus kopā ar kolēģiem (šādi izpaužas “Mēs” aspekts).
Par vizionāriem var kļūt tie, kuri Sasniedzēju kvadrantā ir piepildījuši visaugstākos mērķus. Vēl cits gadījums ir tad, kad persona ir piedzimusi ļoti turīgā ģimenē un jau kopš jaunības var atļauties domāt par labdarību, politiku un pasaules uzlabošanu.
Lai motivētu mūsu uzņēmumā strādājošus vizionārus, viņiem jāpiedāvā iespēja darīt pasauli labāku un darboties lielos mērogos.
Šie cilvēki bieži ir starp augstskolu cienījamākajiem pasniedzējiem. Viņi ir lieliski, pat neaizvietojami speciālisti. Lai viņus motivētu, jāpiedāvā kāds izaicinājums, kuru spēj paveikt vien nedaudzi.
Steelmaster vecākie speciālisti ir lielisks šī kvadranta piemērs. Viņi ir labākie eksperti valsti, kurus motivē izaicinoši projekti.
Papildus par četriem kvadrantiem ir iespējams uzzināt Roberta Staltmaņa mājaslapā. Tāpat Roberts piedāvā arī koncentrētus kursus, kuros tiek noteikta uzņēmumu darbinieku motivācija un sniegti praktiski ieteikumi.
Kā jau redzējām, darbinieku motivācija mazajā biznesā ir būtisks panākumu faktors. Pie neprasmīga menedžmenta tas var kļūt par iemeslu uzņēmuma bojāejai. Savukārt profesionāla vadības rīcība var padarīt mazo uzņēmumu par vienu no jomas līderiem. Lai gūtu ieskatu savu darbinieku domāšanā un prioritātēs, sāksim ar kopēju kafijas iedzeršanu un neformālām viens pret vienu pārrunām. Iespējams, tieši to mūsu darbinieki jau sen ir gaidījuši.
Iveta Everte jau gadiem ilgi spēlē vijoli tunelī. Intervijā blogam Interesanti.eu viņa pastāstīja par savu…
Tuvojas biznesa tehnoloģiju izstāde Riga Comm, kurā varēsim klausīties panākumiem bagātu un jaudīgu lektoru uzstāšanos.…
Latvijas un Itālijas kopražojuma filma "Māsas" ir režisores un scenārija autores Lindas Oltes spēlfilmas debija.…
Ansis Bogustovs ir žurnālists, producents un TV24 personība. Ekspresintervijā Ansis atklāj savas domas par kristietību,…
Līga Bernāte ir klīniskā psiholoģe un psihoterapeite, specializējusies bērnu attīstības jautājumos. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra…
Deivids Brauns (David Braun) ir godalgots ekstrēmo sporta veidu sportists, uzņēmējs, lietotāju pieredzes (UI/UX) dizaineris…