Pirms dažām dienām notika konkursa „Latvijas garākās kājas 2013” fināls, kurā uzvarēja topošā medmāsa Dārta Brisone (22). Piedāvāju iespēju vairāk iepazīties ar viņas kolorīto personību.
Jādzīvo, lai vecumdienās būtu, ko atcerēties
„Visa dzīve man ir izaicinājums,” sarunu sāk topošā medmāsa Dārta. „Cenšos rīkoties pēc principa – dzīvojam vienreiz, lai vecumdienās ir, ko atcerēties.
Par pieteikšanos konkursā jāsaka paldies manai Hipokrāta ielas kopmītņu istabas biedrenei Beātei. Kādā vakarā viņa internetā ieraudzīja šī konkursa reklāmu, diemžēl pieteikšanās jau pāris dienas bija nokavēta. Tomēr manī mītošais dzinulītis lika tik un tā mēģināt. Kopā ar Beāti, visai interesantā veidā nomērījām manu kāju garumu, izmantojot somiņas lenci un lineālu (smejas Dārta). Kopā mums sanāca 94 centimetri, kas nebija pilnīgi precīzs skaitlis. Tad arī nosūtīju pieteikumu konkursam.
Nākamajā dienā mani uzaicināja uz fotosesiju pie fotogrāfa Ronalda Šulca. Izaicinājums bija liels, jo vajadzēja bildēties apakšveļā un augstpapēžu kurpēs. To vēl līdz šim nebiju darījusi tā, ka redz visa Latvija. Biju uztraukusies, taču, ienākot studijā, uztraukums drīz vien pazuda. Sāku justies droši un pārliecinājos, kā arī pats fotografēšanās process likās ļoti aizraujošs.
Nākamais etaps bija pats konkurss. Tajā dalībniecēm bija divi uznācieni – kleitā un krekliņā + biksītēs. Žūrijā bija 25 Latvijā pazīstami cilvēki, klāt bija arī skatītāji. Pirms pirmā iznāciena jutos satraukta, jo nekad vēl nebiju defilējusi augstpapēžu kurpēs publikas priekšā. Taču pēc iznāciena sapratu, ka es to varu un ka man tas patīk. Tālāk jau es izbaudīju procesu. Pēc tam piecām finālistēm tika nomērītas kājas, un reku šeku man bija 98 cm. Tā nu arī tiku pie titula „Latvijas garākās kājas 2013.”
Pēc uzvaras jutos kā dzimšanas dienā
Tie, kuri apgalvo, ka uzvarēt šādā konkursā ir sīkums, jo kājas taču pašas izaugušas, nesaprot, ka ikdienā neviena no dalībniecēm nav profesionāla modele, kas ikdienā defilē pa mēli, tam visam bija nepieciešama liela uzdrīkstēšanās un drosme. Pēc slavas nealku, darīju to vairāk sevis dēļ. Pēc konkursa visi pazīstamie nāca un mani apsveica – jutos kā dzimšanas dienā. Nebeidz pārsteigt ļaudis, kuri, slēpjoties zem segvārda, izsaka tādu nicinājumu un naidu pret cilvēkiem, kuri kaut kur piedalās un dara. Man viņi šķiet ļoti sekli. Es labāk izvēlos būt „Garākās kājas Latvijā 2013” nekā sēdēt četrās sienās un rakstīt nievājošus komentārus.
Runājot par manu personību, jāsaka, ka esmu jautra, dzīvespriecīga, izpalīdzīga, smaidīga un bieži rīkojos spontāni. Tomēr rūpīgi cenšos izpildīt dotos uzdevumus. Kopš bērnības esmu dalībniece Siguldas folkloras kopā „Senleja.” Tautasdziesmās ir milzīgs spēks un enerģija. Tā ir arī saikne ar mūsu senču gudrībām. Tādēļ tautasdziesmas ir manas dzīves sastāvdaļa.
Ātrumu un adrenalīnu mīlošā medmāsa
Tā kā mans puisis ir motokluba „Wendi” dalībnieks, otrs hobijs man ir motocikli. Sajūta uz moča ir vārdiem neaprakstāma – ātrums, vējš, adrenalīns… Vēl man patīk dzīvnieciņi – TV bieži skatos „Animal Planet” kanālu. Tāpat patīk dokumentālas filmas un uz patiesiem notikumiem balstītās filmas. Patīk, ka filmai jāpiedomā līdzi.
Vasarā braucu ar skrituļslidām un riteni, kā arī man ļoti patīk peldēt. Ziemā regulāri braucu uz baseinu. Ja man ir vairāk brīvā laika, labprāt pieskatu paziņu bērnus, jo man ļoti patīk ar viņiem darboties.
Pēc vidusskolas Alberta Koledžā pabeidzu „Izklaides industrijas vadību un producēšanu.” Studijas bija interesantas un pilnveidoja mani kā personību, taču jau pēc pirmā gada sapratu, ka, lai šajā nozarē nopelnītu, vajadzīgas pazīšanās. Pēc šīs skolas beigšanas iestājos Rīgas Medicīnas koledžā mācīties par medmāsu. Ļoti patīk skolas atmosfēra. Mācības brīžiem ir ļoti grūtas, bet interesantas. Ļoti patīk prakses, kur visu teorētisko var izmēģināt praktiski un saskarties ar reāliem pacientiem. Tuvākajā laikā domāju meklēt darbiņu, ko varētu apvienot ar savu dzīves ritmu.
Liels paldies cilvēkiem, kas mani atbalstīja, un paldies Hairriga par šādu konkursu!”
