Ja tu esi jaunietis, kurš pēc studiju beigšanas nevar izlemt – doties uz ārzemēm vai censties veidot savu dzīvi tepat Latvijā, tad tev ir svarīgi zināt par mikrouzņēmuma nodokli. Tas dod iespēju gan uzņēmīgiem cilvēkiem, gan arī daudziem mājražotājiem un individuālā darba veicējiem kļūt par legāliem nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Tu vari pats sevi uzturēt un dot iespēju arī citiem legāli nopelnīt, izmantojot vienkāršotas grāmatvedības atskaites.
Iniciatīva pret mikrouzņēmuma nodokļa sabojāšanu
Diemžēl no 2015. gada 1. janvāra mikrouzņēmuma nodoklis tiks pacelts no 9% uz 11%. Tādēļ piedāvājam iepazīties ar Kristapu Beķeri (33), kurš kopā ar domubiedriem ManaBalss.lv platformā cīnās, lai šis nodoklis – iespējamais atspēriens individuālajiem Latvijas veiksmes stāstiem – netiktu palielināts vēl vairāk un, ar sabiedrības atbalstu, varētu tikt atgriezts 9% apmērā.
Lai gan mikrouzņēmuma nodoklis ir paredzēts kā praktiska attīstības iespēja jaunajiem uzņēmumiem, to negodīgā veidā ir izmantojušas lielākas firmas, lai negodīgi ietaupītu. Tāpat arī jāņem vērā, ka mikrouzņēmuma darbinieka statuss ir lielisks veids, kā uzsākt savu biznesu saudzējošā vidē, bet tas nav labs veids, kā sakrāt naudu pensijai. Tādēļ ar 1. janvāri stājas spēkā izmaiņas. Tās paredz: par katru gada laikā iekasēto eiro virs 7000 eiro atzīmes būs jāmaksā 11% nodoklis, savukārt līdz 7000 eiro paliks spēkā esošais 9% nodoklis. Tāpat tiek runāts par varbūtību, ka 2016. gadā likme tiktu palielināta līdz 13%, bet 2017. gadā – līdz 15%. Lai gan 7000 eiro ieņēmumi var šķist liela summa biznesa uzsācējiem, tomēr, nopietni attīstot uzņēmējdarbību, agrāk vai vēlāk tā tiks pārsniegta. Tādēļ Kristaps aicina parakstīties par iniciatīvu “Atstāt nemainīgu mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9%!” šeit.
Mikrouzņēmuma pretendenta prasības
Šobrīd reģistrācijas process un grāmatvedības kārtošana ir ļoti vienkārša. Par mikrouzņēmēju var kļūt: 1) individuālais komersants; 2) individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība; 3) fiziskā persona, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs; 4) SIA. Savukārt, lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: 1) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieki – fiziskās personas, vienlaikus ir arī valdes locekļi; 2) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro; 3) darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem.
Saskata galvenās reformu sfēras sabiedrībā
ManaBalss iniciatīvas virzītājs Kristaps Beķeris ir IT uzņēmuma SIA „EDAT” īpašnieks, Biedrības „Mārupes uzņēmēji” biedrs un kādreizējais valdes loceklis, kā arī biznesa augstskolas „Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes domes loceklis. Viņš audzina divus dēlus – Gustavu un Tomasu. Neatņemama dzīves sastāvdaļa kopš bērnības ir basketbols, futbols un volejbols. Brīvajā laikā smeļas spēku, dodoties izbraucienos pa Latviju vai uz laukiem. Taču labprāt paviesotos visekstrēmākajās pasaules vietās, apceļotu Tālos Austrumus un visu Ameriku. Mūža lielākais sapnis – uz kādu laiku kļūt par pasaules pilsoni.
Ar IT nozari saistītā ikdiena paiet nepārtrauktā jaunumu apgūšanā. Patīk radošais process, jaunu lietu apgūšana. Patīk grāmatas, kas liek aizdomāties par pasauli, kā Edgara Imanta Siliņa “Lielo patiesību meklējumi.” Viņš tic enerģijas likumiem un “bumeranga efektam,” tam, ka cilvēki viens otru spēj dažādi iespaidot. Lai izprastu, uz kādām vērtībām savulaik balstījušās cilvēku attiecības, labprāt padzīvotu 19. gadsimtā – laikmetā bez mūsdienu tehnoloģijām. Savukārt pašlaik vislabprātāk dzīvotu laukos, jo patīk izpausties dabā, dzert lauku tējas, elpot svaigu gaisu un vērot dabu.
Attiecībā uz politiku – viņš uzskata, ka visvairāk jāreformē izglītības un iekšlietu nozares. Pedagogiem un policistiem jābūt tādām algām, kas radītu vislielāko konkurenci šajās nozarēs. Policistiem jābūt kā sabiedrības piemēram, lai mums reizēm būtu kauns par savu rīcību. Kristaps arī piedalās vēlēšanās. Tomēr atzīst – mūsdienu politiķiem trūkst stingra mugurkaula, viņi nav saimnieciski patrioti. Politiskā situācija Latvijā asociējas ar lielu tirgus laukumu, kura dalībniekiem ir vājš raksturs un nekonkrēti mērķi, vai arī ar kuģi, kur notiek rosība uz klāja, bet nav skaidrs, uz kuru pusi kuģis ilgtermiņā dodas.
