Lai gan izglītība allaž tikusi uzskatīta par vienu no Latvijas prioritātēm, laiks ir pierādījis, ka paši studenti ir vislabākie savu interešu aizstāvji. Sarunā ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidentu Kirilu Solovjovu uzzināju vairāk gan par organizācijas uzdevumiem, gan par Kirila personiskajiem ambiciozajiem mērķiem.
Sākotnējā motivācija – labs ieraksts CV
No Latvijas Universitātes Studentu padomē (LUSP) pavadītā laika man un citiem Kirils Solovjovs palicis prātā kā nosvērts puisis, pie kura pēc padomiem griezušies daudzi LUSP biedri. Viņa plašo juridisko un cita veidu zināšanu dēļ daži jaunieši labsirdīgi jokojuši par viņu kā par ķīmisku pirmelementu, kurš pastāvējis kopš laika iesākuma, kamēr apkārt esošie studentu pārstāvji nomaina viens otru.
Taču tā nav taisnība. Uzsākot studijas 1. kursā, Kirils aizgājis uz savas fakultātes pašpārvaldi tīri ziņkārības pēc. Līdzīgi kā daudzi jaunieši, viņš savu dalību studentu pašpārvaldē (SP) sākumā uzskatījis tikai par lielisku ierakstu CV, kuru novērtēs darba devējs. Un tikai laika gaitā šī attieksme mainījusies. Uzkrājoties pieredzei, Kirils sapratis, ka vislielākais ieguvums ir prasmes, ko apgūst studenti, kas piedalās SP darbā. Viņiem ir dota iespēja daudz ko paveikt, neriskējot ar neko nozīmīgu, turklāt viņiem šī iespēja tiek dota, neesot jau kaut ko ļoti lielu sasniegušiem. Darba tirgū, lai iegūtu tik nopietnu pozīciju, ka var strādāt pie citu cilvēku sapņu īstenošanas un citām nopietnām lietām, ir nepieciešama vairākus gadus ilga pieredze. Savukārt students, kurš piedalījies SP, ieiet darba tirgū ar ievērojami lielākām prasmēm nekā viņa vienaudži.
Studentu zināšanu un prasmju slīpēšana
Daudzi no SP biedriem savu darbību citu studentu labā redz kā veiksmīgu sākumu ieiešanai politikā. LSA vecbiedru vidū ir tādi, kas kandidējuši uz Saeimu šajās vēlēšanā vai arī tikuši ievēlēti iepriekš. Kirilam, kurš nav saistījies ar politiku, tas ir pieņemami. Savukārt nepieņemama viņam šķiet situācija pirms gadiem desmit, kad ievērojama daļa lielo augstskolu SP studējošo pārklājās ar partiju biedriem, kuri strādāja pie tā, lai studentu vidū padarītu dzirdamu savas partijas viedokli. No otras puses, studentiem ir tiesības iet runāt ar varas partijām, lai aizsargātu savas intereses.
Latvijas Studentu apvienības mērķis ir pārstāvēt Latvijas studentus un cīnīties par viņu kā nozīmīgas sabiedrības sociālās grupas tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā. „Neviena organizācija vēsturē nav neko ievērojamu izdarījusi bez cilvēku līdzdalības,” uzsver Kirils. Tādēļ LSA strādā, lai tās biedri ir labi informēti un nodrošināti ar cilvēkresursiem. Šīs organizācijas biedri ir nevis atsevišķi studenti, bet gan Latvijas augstskolu Studentu pašpārvaldes. Taču, tā kā visas pašpārvaldes sastāv no cilvēkiem, LSA aktīvi strādā pie šo aktīvistu zināšanu un prasmju uzlabošanas. Piemēram, pirmkursniekiem tiek rīkots ikgadējais seminārs „Kam rūp students?” Savukārt pašpārvalžu vadītāji un valdes locekļi piedalās gadskārtējā seminārā „Līderu forums.”
Pie citiem nozīmīgiem projektiem minama Reflektantu informatīvā kampaņa, kas palīdz topošajiem studentiem izvēlēties piemērotāko studiju programmu no dažādu augstskolu piedāvājuma. Ik gadu skaists pasākums ir Gada balvas piešķiršana. Savukārt pagājušogadLSA ir veiksmīgi rīkojusi Ziemeļvalstu studentu apvienību tikšanos.
Eiropai nepieciešams jauns izglītības sistēmas modelis
Ir jāuzsver, ka LSA, īstenojot studentu politikas mērķus, stingri norobežojas no partijisma un labvēlības vai nelabvēlības pret kādu konkrētu partiju. Pie organizācijas ilgtermiņa mērķiem var minēt izglītības kvalitātes celšanu Latvijā, stipendiju piešķiršanas kārtības uzlabošanu, kredītu dzēšanas procedūras vienkāršošanu, kā arī vairāku banku piesaisti kreditēšanas konkursiem (šobrīd šajos konkursos piesakās un uzvar viena banka, kas līdz ar to pati arīnosaka procentu likmi).
Kirila personiskais dzīves mērķis ir saistīts ar viņa profesionālo darbību – panākt, lai visi pasaules iedzīvotāji būtu pietiekami informēti par jauno tehnoloģiju iespējām un apdraudējumiem, kā arī spētu pasargāt sevi, savas ģimenes un valstis. Taču ne mazāk ambiciozs ir viņa uzskats par izglītības sistēmas uzlabošanu. Latvija šobrīd ir Eiropas Savienības sastāvā. Šī situācija nodrošina iespēju pavadīt bērnību vienā valstī, iegūt izglītību citā un pēc tam atrast darbu vēl citā valstī. Redzot šo migrāciju, valstis var pazaudēt mērķi, kāpēc jāfinansē izglītība. Tādēļ Kirils Solovjovs uzskata, ka ES dalībvalstīm jāapvienojas un jāizveido kopējs, no pašreizējā modeļa radikāli atšķirīgs izglītības finansēšanas mehānisms. Taču viņš arī apzinās, ka šī mērķa realizēšanai būs nepieciešama liela politiska griba, jo ES dalībvalstis negribēs samazināt savu suverenitāti vēl vienā svarīgā sfērā.
„Studentu lieta – taisna un cieta!” ir Latvijas Studentu apvienības ilggadējs un nemainīgs sauklis.
LSA mājaslapa: šeit
LSA portālā Facebook: šeit
LSA portālā Twitter: šeit
Raksts tapis sadarbībā ar: www.e-avize.lv