Alvils Strīķeris, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas nodaļas vadītājs, stāsta par savu aizraujošu dzīves ceļu. Tam ir bijuši tādi pagriezieni kā nodarbošanās ar vieglatlētiku, īpaši kārtslēkšanu un skeitbordu, kļūšana par pankroka mūziķi un vēlme būt par kristīgo sludinātāju. Šobrīd viņš kalpo mūsu valstij KNAB, laimīgākos brīžus pavada kopā ar sievu un meitu un ik dienu gūst pierādījumus tam, cik svarīga ir laika plānošana, sevis motivēšana un neatlaidība.
Uzstājies koncertos ar 2000 apmeklētājiem
Kad skeitbords ienāca Alvila dzīvē, visā Rīgā ar to nodarbojās vien kādi 20 pusaudži, kuri cits citu pazina. Bija divas skeiteru grupas, kuras izvairījās no savstarpējas komunikācijas, jo viens otrus neuzskatīja par īstajiem un pareizajiem. Pie Raiņa pieminekļa skeiteriem– Alvila domubiedriem – piederēja arī reperis Gustavo, kuru skeiteru bariņā sauca par Ļoļiku. Gustavo bija izveidojis mūzikas grupu “Fact,” kurā ietilpa Ozols un Alvila viens no tā laika labākajiem draugiem Jānis Kalniņš jeb Jaņķelis. Otra skeiteru kopiena bija Pārdaugavas skeiteri, kurus Raiņa skeiteri sauca par “nagliņiem”.
Ar dēli Alvils braukāja vien dažus gadus. Tomēr citās aktivitātēs spēcīgāk izpaudās viņa neatlaidība un līdera dotības. Savulaik viņš ir vadījis Eiropas Savienības jauniešu apmaiņas programmas Čehijā, Itālijā un Francijā. Tāpat arī divu gadu garumā vadījis pankroka raidījumu “Dubulttēja” Latvijas Kristīgajā Radio. Tolaik pasaulē bija populāras tādas grupas kā “Offspring,” “Greenday,” “Blink-182”, “Rancid”, bet kristīgajā skatuvē “Mxpx”, “Value Pac”, “Ninety Pound Wuss”, “Dogwood” u.c. Un tā pankroka vēsmas sasniedza arī mūsu valsti. Alvils pats ir izveidojis vairākas pankroka grupas, kurās spēlēja ģitāru, dziedāja un veica organizatorisko darbu. No tām dažas pastāvēja vien īsu brīdi, bet citām bija labi panākumi. Tās bija – “Nice Light,” “One owe one,” “Toothsome Twang”, “Forbidden tears”, “Guerilla Habits” un kā pēdējā “ODW”. Tai laikā, kad pasaulē popularitātes zenītā bija Blinka 182, Alvilam bija grupa “Toothsome Twang”, un tā bija pietiekami populāra, lai bez problēmām savāktu 500 līdz 2000 cilvēku auditoriju uz koncertiem, kuros uzstājās.
Latvijas ekumēnisma uzplaukuma liecinieks
Dievam Alvils sāka ticēt 17 gadu vecumā, kad klasesbiedrs uzaicināja uz mājas grupiņu. Kopš tā laika viņš apzinās, ka Kristus – tā ir vienīgā atbilde visiem un vispār, lai gan ne katrs to saskata un saprot. Tolaik valdīja liels ekumēnisms (draudzība starp kristiešu konfesijām), bija milzīgs kristīgs pasākums Cerība ’99, kura ietvaros Latvijā viesojās arī vairākas ļoti populāras kristīgā roka grupas no ASV. Šis pasākums atstāja ļoti lielu iespaidu uz daudziem jauniešiem un kopā pulcēja dažādu konfesiju un dažādu baznīcu pārstāvjus. Arī pēc šī pasākuma pozitīva komunikācija kādu laiku turpinājās. Daudz jauniešu gāja uz katoļu kopienas “Effata” rīkotajiem slavēšanas vakariem un mājas grupiņām. Vēl ļoti daudz apmeklēja luterāņu veidotas rekolekcijas Sv.Gregora skolā Saldū, kuras parasti notika visu nedēļas nogali, ar nakšņošanu turpat uz vietas.
Laika gaitā Alvils ir mācījies vairākās skolās – Madonas 1. vidusskolā, Liepājas 5. vidusskolā, Inčukalna pamatskolā, Rīgas 2. pagarinātās darbadienas skolā un Teikas vidusskolā. Biznesa augstskolā “Turība” ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu, studēja Baltijas Reformātu teoloģijas seminārā, kura apvienotajā ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes maģistra programmā tika līdz diplomdarbam. To gan neuzrakstīja motivācijas zuduma dēļ (sākotnējā motivācija bija plāns kļūt par sludinātāju un kādas draudzes vadītāju, bet studiju gaitā šī velme samazinājās līdz minimumam). Rīgas Reformātu draudzē viņš vadīja Bībeles studijas un mājas grupiņas. Šādi viņā izpaudās vēlme vadīt, organizēt un sakārtot procesus. Caur visām šīm daudzajām aktivitātēm iegūtās līdera spējas lieti noder arī pašlaik, vadot KNAB Politikas plānošanas nodaļu.
Pārliecināts par KNAB misiju un panākumiem
Šīs nodaļas galvenajos virzienos ietilpst politikas plānošana, izglītošana pretkorupcijas jautājumos un starptautisko saistību Latvijai attiecībā uz pretkorupcijas pasākumiem izpilde, tajā skaitā prasības, kas izriet no līdzdalības starptautiskajā pretkorupcijas organizācijā GRECO un ekonomiskās sadarbības organizācijā OECD. Ļoti nozīmīgajā izglītošanas sfērā tiek vadīti semināri gan valsts amatpersonām, gan studentiem (ir laba sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti un Valsts administrācijas skolu). Pēdējos gados labi strādā princips “apmāci trenerus” (“train the trainers”) – tiek izglītoti tie, kuri tālāk veiks apmācību savas organizācijas ietvaros.
“Nav iespējams ilgstoši nostrādāt KNAB bez degsmes par cīņu pret korupciju” saka Alvils. “Ir jābūt motivācijai strādāt, fokusējoties uz rezultātu, kas padarītu mūsu valsti godīgāku, labāku, bagātāku, lai mēs paši varam dzīvot labākā valstī.” Viņam ir stipra pārliecība, ka vienmēr būs cilvēki ar degsmi sirdī, kas nāks strādāt KNAB.
Savulaik Alvils uzrakstījis manuskriptus diviem romāniem, izmēģinot roku rakstniecībā. Diemžēl neviena izdevniecība nav ieinteresējusies par šo darbu izdošanu. Pašlaik viņa dzīvē lielu lomu spēlē mīloša sieva un meita. Viņš ir tas, kurš ģimenē pārsvarā gatavo ēst, eksperimentējot ar ēdieniem, izmēģinot jaunas garšas. Taču Alvils nav no tiem cilvēkiem, kuri vieglprātīgi eksperimentē ar savu dzīvi, cerot, ka gan jau beigu beigās viss nokārtosies pats no sevis. “Es savu dzīvi sāku izbaudīt tad, kad sāku to plānot,” viņš atzīst. “Plānošanu veicu nopietni, pa dekādēm. Savus mērķus sadalu punktos, apakšpunktos un posmos. Tāpat esmu sapratis, ka līdztekus plānošanai lielu lomu ieņem neatlaidība. Galu galā, Edisons izgudroja elektrisko spuldzīti pēc 1000 neveiksmīgiem mēģinājumiem.”
Raksts tapis sadarbībā ar: www.e-avize.lv