Līga Bernāte
Dalies ar saviem draugiem!

Līga Bernāte ir klīniskā psiholoģe un psihoterapeite, specializējusies bērnu attīstības jautājumos. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu ar psihologa kvalifikāciju. Studējusi arī Baltijas Psihoorganiskās analīzes institūtā un Berlīnes Institute for Trauma Therapy. Apguvusi Smilšu spēļu terapijas metodi un Theraplay. Pie viņas visbiežāk griežas vecāki, kuri norūpējušies par bērna uzvedību vai emocionālo labsajūtu, kā arī pieaugšie dažādās dzīves krīzes situācijās.

 

Kāpēc būtu jāuztraucas par to, ka bērni daudz laika pavada pie ekrāniem?

Tehnoloģiju dēļ mēs zaudējam gan laiku, gan spēju koncentrēties. Pētījumi liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā cilvēku spēja koncentrēties ir samazinājusies par 40%. Click To Tweet Daži vecāki naivi saka: “Manam bērnam nav grūtību koncentrēties, jo viņš var ilgstoši spēlēt datorspēles vai citādi lietot datoru.” Taču virtuālā vide ir veidota, lai piesaistītu uzmanību. Bērnam nav jāpiepūlē sava griba un motivācija, lai koncentrētos. Ja viņam kaut kas ir apnicis, pastāv neskaitāmas iespējas interneta vidē darīt kaut ko citu interesantu.

Tas ir pretēji normālam mācību procesam, kurš ne vienmēr ir aizraujošs, ar apbalvojumiem. Pat ja skolā izmantojam modernākos materiālus, mācību process nebūs tik interesants kā spēļu spēlēšana vai izklaidējošu video skatīšanās.

Vai zinātnieki ir spējuši izskaidrot ekrānu negatīvo ietekmi uz bērniem?

Personības attīstībā paši svarīgākie ir pirmie dzīves gadi, kad bērns visstraujāk mācās un kad visvarīgākās ir attiecības ar vecākiem un citiem cilvēkiem. Uzmanības formēšanā ir divi īpaši svarīgi vecumi: 3 – 6 gadu vecums un pusaudžu gadi. 3 – 6 gadu vecumā attīstās un nobriest smadzeņu centri, kas atbild par uzmanību. Tā nu gadījies, ka tieši šajā laikā bērni iegūst pirmās tehnoloģijas no saviem ģimenes locekļiem. Ja bērni pārāk daudz laika pavada pie ekrāniem, daļa smadzeņu centru tiek aizlaisti postā. Click To Tweet Otrais attīstības lēciens ir pusaudža gados, kad arī ir liels risks daudz laika pavadīt pie ekrāniem.

Aktuālie pētījumi liecina, ka mācībās un karjerā lielākos panākumus gūst cilvēki ar labām lasīšanas prasmēm. Tās daudz labāk apgūt no grāmatām, nekā no ekrāniem. Lasot tekstu, ir jāspēj sekot sižeta līnijai, koncentrēt uzmanību un saprast lasīto. To nevar iemācīties, ‘’pārskrienot’’ pāri tekstam ekrānā. Savukārt otra svarīgā prasme ir spēja socializēties. To var attīstīt, esot kopā ar dzīviem cilvēkiem.

Varbūt pārmērīgi ierobežojumi samazinās bērna konkurētspēju ar tehnoloģijām piesātinātajā pasaulē?

Viena lieta ir, ja kāds pusaudzis aizrāvies par programmēšanu. Pavisam kas cits, ja viņš pavada laiku čatojot un skaties izklaidējošus video. Vairums pusaudžu uzskatāmi par patērētājiem, nevis jaunu produktu radītājiem. Lai programmētu vai citādi radītu jaunas vērtības, nepieciešamas matemātikas zināšanas un citas prasmes. Nepietiek ar spēju vilkt pirkstu pa ekrānu.

Ir dzirdēts, ka Apple, Microsoft un tamlīdzīgu kompāniju vadības pārstāvji stingri limitē tehnoloģiju lietošanu saviem bērniem…

Es arī esmu par to lasījusi. Šo ietekmīgo cilvēku bērni apmeklējot skolas, kurās ir ierobežota piekļuve datoriem. Domāju, viņi saprot tehnoloģiju pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi un viņiem ir vēlme, lai pašu bērns attīstītos kā daudzpusīga personība ar savu vērtību sistēmu un spēju dzīvot starp cilvēkiem.

Kā praktiski izpaužas zaudējumi komunikācijas prasmēs, ja ir ieradums komunicēt elektroniski?

Elektroniskā saziņā parasti notiek čatos. Ja man nepatīk otra cilvēka teiktais, varu aiziet offline vai pēc vairākām stundām uzrakstīt: “Tu mani pārprati!” Savukārt dzīvē jāmācās uzreiz reaģēt uz sarunu biedra dusmām, bēdām vai aizvainojumu. Jāprot atvainoties un izrādīt empātiju. Tas trenē prasmi atrisināt sarežģītas situācijas. Ja cilvēks grib būt līderis, dibināt uzņēmumu vai gūt cita veida panākumus īstajā dzīvē, nepieciešamas labas komunikācijas prasmes. Tās dod priekšrocību konkurences cīņā.

Ko varat novēlēt mūsu lasītājiem?

Pirms dāvināt bērnam ierīci vai atļaut viņam to lietot, pajautājiet – vai tiešām to vajag? Ja sešgadniekam nopērk jaunāko planšeti, tā drīzāk ir vecāka pašapliecināšanās. Iespējams, vecāks grib apmierināt savu ego vai grib iegūt vairāk laika, kad bērns ir ar kaut ko nodarbināts. Novēlu atrast laiku, lai būtu patiesās un nesteidzīgās attiecībās ar līdzcilvēkiem un jo īpaši saviem bērniem, lai gūtu prieku no būšanas kopā.

Paldies par interviju!

 

Lasītāj! Kāds ir Tavs viedoklis par tēmu – cik ilgi bērniem būtu jāpavada laiks pie ekrāniem? Ieraksti to komentārā un dalies ar publikāciju sociālajos tīklos!


Dalies ar saviem draugiem!

ATBILDĒT

Lūdzu, ierakstiet komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit