Īmons Kerijs (Eamonn Carey) darbojas tehnoloģiju industrijā jau 20 gadus. Viņš ir dibinājis vairākas kompānijas. Pēdējos sešus gadus darbojas kā Eņģeļu investors (Angel investor). Īmons ir arī valdes loceklis Igaunijas mākslīgā intelekta uzņēmumā “Lingvist,” kurš māca valodas un palīdz cilvēkiem mācīties ātrāk. Tāpat Īmons ir investējis mākslīgā intelekta uzņēmumos, kas pētī cilvēka garšas paleti (lai nodrošinātu, ka ēdiens garšo labi). Intervijā ar Īmonu centos noskaidrot – vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem, kas būtu jāmaina izglītības sistēmā un kāds būtu iespējami labākais ekonomiskais scenārijs mākslīgā intelekta pielietošanai.
Vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem vai radīs jaunas darbavietas?
Ja skatāmies uz tādām nozarēm kā klientu apkalpošana, kravu pārvadājumi vai darbs noliktavās, tad “Amazon,” “Tesla,” “Uber” un citas kompānijas tur jau ievieš mākslīgo intelektu. Vispirms mākslīgais intelekts uzlabos pašreizējos darbus, palīdzot cilvēkiem.
Iepriekšējā industriālā revolūcija palielināja valstu IKP, radot daudzas darbavietas un jaunas iespējas. Nākamajos 10 – 20 gados mūs sagaida lielas izmaiņas. Daudzi amati vairs neeksistēs ierastajā formātā. Daļai sabiedrības tā ir biedējoša ideja. Tomēr tas nenotiks ļoti drīz. Paies 5 – 10 gadi, līdz sāks izmantot mākslīgā intelekta vadītās kravas automašīnas. Click To Tweet Vēl ilgāks laiks paies, kamēr mākslīgais intelekts varēs aizvietot skolotājus un līdzīgu profesiju pārstāvjus.
Valdībai laicīgi jāsāk domāt – kas notiks ar kravas automašīnu šoferiem, kad parādīsies pašbraucošās automašīnas? Kas notiks ar radiologiem slimnīcās? Un ar daudzu citu profesiju pārstāvjiem. Tomēr mana pārliecība ir – tehnoloģijas cilvēkiem palīdzēs, nevis aizstās visus (liekot viņiem dzīvot uz ielas).
Vai mākslīgais intelekts ļaus lielākam cilvēku skaitam izpausties radošās profesijās?
Es tā ceru. Ja mēs samazinām nepieciešamību veikt nepatīkamus uzdevumus, radīsies vairāk laika veikt interesantus darbus. Ja mēs atradīsim veidu, kā aplikt mākslīgo intelektu un robotus ar nodokļiem un izmaksāt šo naudu bezdarbniekiem, tad daudz vairāk cilvēkiem radīsies iespēja rakstīt grāmatas, komponēt mūziku, profesionāli nodarboties ar sportu… Click To Tweet
Kāds būtu labākais iespējamais scenārijs ekonomikas ziņā?
Lai gan situācija dažādās valstīs atšķiras, labākais iespējamais scenārijs būtu pamata universālā ienākuma (basic universal income) ieviešana. Tā ir naudas summa, kuru maksātu visiem iedzīvotājiem – gan nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem. Līdzekļus tam gūtu, apliekot ar nodokļiem mākslīgo intelektu, lai bezdarbnieki varētu dzīvot jēgpilnu un produktīvu dzīvi. Tam gan ir nepieciešama liela politiskā griba. Pamata universālo ienākumu nesen izmēģināja Somijā. Dažiem tas nav nepieciešams, jo viņi gūst ienākumus, piemēram, no Bitcoin. Savukārt citiem ļoti noder šī nauda.
Kas būtu jāmaina izglītības sistēmā, lai jauniešus sagatavotu reālajai pasaulei?
Pastāv plašs lauks uzlabojumiem. Daudzas universitātes iedrošina savus studentus uzsākt uzņēmējdarbību. Tāpat arī aicina vieslektorus, kas stāsta par jaunām nozarēm, tirgiem un idejām. Diemžēl vidusskolās mācību programma mēdz būt novecojusi. Tā būtu jāmaina, pamatojoties uz darba tirgus prasībām.
Pirms neilga laika bija sabiedriska kustība, kas mudināja ikvienu apgūt programmēšanu. Tomēr pēc desmit gadiem mēs varēsim prasīt savam robotam, lai tas mūsu vietā izveido mums nepieciešamu aplikāciju. Tādēļ drīz vien programmēšanas prasmes vairs nebūs tik nozīmīgas.
Daļa varas pārstāvju Latvijā ir vai nu seniori, vai arī cilvēki, kas ne visai daudz lieto tehnoloģijas…
Valdības visā pasaulē saprot, ka ar katru gadu pasaule mainās aizvien ātrāk. Tās strādā pie tādiem jautājumiem kā kriptovalūtas, mākslīgais intelekts un citi. Valdībām nepieciešams iesaistīties diskusijās un sadarboties ar attiecīgo jomu pārstāvjiem. Parasti valdībām ir griba rīkoties pareizi, bet tās pieņem padomus no šaurām personu grupām. Tāpat arī prese mēdz negatīvā gaismā atspoguļot mākslīgu intelektu un citas tehnoloģijas. Tāpēc bija lieliski, ka Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās “Digital Freedom Festival” atklāšanā.
Vai ir vēl kas, ko vēlaties pateikt mūsu lasītājiem?
Nesens pētījums parādīja, ka gan radiologi, gan mākslīgais intelekts, analizējot pacientu datus, pieļauj kļūdas apmēram 3% – 3,5% gadījumu. Bet, kad ārsts un mākslīgais intelekts datus analizē kopā, kļūda ir retāk par vienu procentu. Lai gan par daudz ko šajā sfērā nepieciešams diskutēt, minētais piemērs liecina, ka mākslīgais intelekts var sniegt lielu labumu sabiedrībai.
Paldies par interviju!
Paldies, ka izlasīji manu interviju ar Īmonu Keriju. Kāds ir Tavs viedoklis par to, vai mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkiem? Ja nu jautājums ir drīzāk par “KAD,” nevis “VAI”? Atstāj komentāru un dalies ar šo rakstu sociālajos tīklos!
Publikācijā paustais viedoklis atspoguļo intervētās personas sacīto un var nesakrist ar maniem personiskajiem uzskatiem.